Inflācijas gaidas Latvijā ir stabilas; novērojams patēriņa cenu kritums

© f64.lv, Ilze Zvēra

Inflācijas gaidas Latvijā ir vērtējamas kā stabilas, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palika nemainīgs, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri tas samazinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvades dati. FM secināja, ka tādējādi deflācija ir fiksēta jau trešo mēnesī pēc kārtas, un ar augošu tendenci, jo deflācija augustā un septembrī attiecīgi bija 0,2% un 0,3%.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mēnešiem straujāku deflāciju šā gada oktobrī noteica nedaudz straujāks degvielas cenu kritums un vājāks pārtikas preču cenu pieaugums. Kopumā preču cenas šā gada oktobrī bija par 1,6% zemākas nekā pirms gada. Savukārt, pakalpojumu cenas pretstatā preču cenu kritumam turpināja palielināties un vidēji bija par 1,5% augstākas. Tomēr pandēmijas negatīvā ietekme ir jūtama arī pakalpojumu sektorā, it īpaši ar tūrisma nozari saistītiem pakalpojumiem," atzina ministrijā.

FM informēja, ka kopš gada sākuma kopējā inflācijas aina Latvijā ir būtiski izmainījusies, un vidējo patēriņa cenu kritumu gan oktobrī, gan iepriekšējos mēnešos noteica gan ārējie, gan iekšējie faktori.

"Tomēr abos gadījumos cenu kritums ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām. Šā gada martā strauji samazinājās naftas cenas pasaules biržās tieši pandēmijas dēļ un būtiskas ekonomikās aktivitātes krituma dēļ visā pasaulē. Tādējādi samazinājās degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenas arī Latvijā. Savukārt ārkārtējas situācijas izsludināšana vairākās pasaules valstīs un citi ieviestie pasākumi cīņai pret korovīrusa izplatību būtiski mazināja tūristu plūsmu, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc ceļošanas un izmitināšanas pakalpojumiem," skaidroja FM.

Ministrijā atsaucās uz aktuālākajiem Eiropas Komisijas apkopotajiem patērētāju konfidences rādītājiem, kas norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā šā gada oktobrī nedaudz samazinājās.

"Tomēr inflācijas gaidas Latvijā var novērtēt kā stabilas. Ja šā gada aprīlī un maijā, kad sākās pirmais Covid-19 vilnis, inflācijas gaidu indekss sasniedza zemāko vērtību pēdējo četru gadu laikā, tad kopš jūnija indeksa vērtība atbilst pērnā gada vidējai vērtībai. Patērētāji sagaida, ka turpmākajos 12 mēnešos būs mērens patēriņa cenu pieaugums," pauda ministrijā.

FM norādīja, ka līdz septembrim inflācijas gaidas gāja roku rokā ar ekonomikas konfidences rādītājiem, kuri uzrādīja pozitīvu dinamiku, lai arī vēl nesasniedzot pirmskrīzes līmeni.

"Visticamāk pandēmijas otrais vilnis ir ieviesis korekcijas, jo jau šā gada oktobrī ekonomikas sentimenta indekss uzrādīja nelielu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Kopumā 2020.gada desmit mēnešos patēriņa cenas Latvijā bija par 0,4% augstākas nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā," prognozēja FM.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2019.gada oktobri - patēriņa cenas saruka par 0,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,7%.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.