Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.
Visi eirozonas budžeta plāna projekti 2021.gadam kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) Padomes 2020.gada 20.jūlija ieteikumiem, paziņojusi Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi.
Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.
Bezdarba līmenis tuvākajos ceturkšņos Latvijā varētu pārsniegt 9%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos trešā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma datus.
Ministru kabinets otrdien apstiprināja noteikumus par aizdevumiem un to procentu likmju subsīdijām jeb krīzes sindicētos aizdevumus, lai lielie komersanti neatliktu vai neatceltu plānoto investīciju lēmumus uz vēlāku laiku, informē Ekonomikas ministrijā (EM).
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicina uzņēmumus nesteigties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pēc valsts atbalsta Covid-19 krīzē, jo valsts atbalsta mehānismi vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).
Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 0,3-0,4% apmērā, prognozēj banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī.
Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Ekonomikas ministrija (EM) uzņēmēju atbalstam rosinās valstij pilnā apmērā kompensēt darba nespējas lapu darbiniekiem, kā arī atjaunot dīkstāves pabalstus, skaidroja ministrija.
Sabiedrības veselības un ekonomikas pretnostatīšana Covid-19 pandēmijā ir viltus dilemma, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, komentējot nepieciešamību Latvijā noteikt ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatīšanos.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 105,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 45,9% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdēdētājs Jānis Endziņš.
Turpmākiem lēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jābūt daudz mērķētākiem un konkrētākiem, lai ierobežojumi neradītu ļoti negatīvu sitienu pa ekonomiku, atzīst Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.