Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā anulējis 29 atļaujas tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tādējādi valstij ietaupot 35 miljonus eiro, informēja BVKB pārstāvji.
Pērn bija pirmais darba gads, kopš BVKB īsteno 16 enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas. Šajā laikā BVKB pastiprināti pievērsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma kontrolei, sācis darbu pie apjomīgiem energoefektivitātes monitoringa sistēmas pilnveidojumiem, kā arī testējis degvielas kvalitāti un iepircis valsts naftas produktu drošības rezerves.
Pērn BVKB veicis visu 338 uzraudzībā esošo elektrostaciju uzraudzību, tostarp klātienē pārbaudījis 53 elektrostacijas, kas saņem valsts atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto jaudu veidā.
Pēc klātienes vizītēm un visu elektrostaciju gada pārskatu izvērtēšanas 84 uzņēmumiem kopumā izteikti 133 brīdinājumi par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Savukārt 29 elektrostacijām BVKB pērn obligātā iepirkuma tiesības atcēlis, valstij ietaupot apmēram 35 miljonus eiro.
"2020.gada nogalē veikti priekšdarbi, būtiski pilnveidojot Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu "ENER", ieviešot digitālus analītikas rīkus. Tas turpmāk birojam ļaus analizēt informāciju un īstenot uz riskiem balstītu elektrostaciju kontroli, palielinot staciju klātienes pārbaudes," pauda BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Birojs pievērsies arī lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju energoefektivitātes monitoringam, padziļināti izvērtējot 50 uzņēmumu ikgadējos energoefektivitātes pasākumu pārskatus un pieņemot 33 lēmumus par Energoefektivitātes nodevas piemērošanu Energoefektivitātes likuma prasību nepildītājiem. Kopējais piemērotās nodevas apmērs sasniedz 200 000 eiro. Par prasību neizpildi sāktas arī četras administratīvās lietvedības.
Apkopojot komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu sniegto informāciju, kopējais valsts enerģijas ietaupījums sasniedzis 248 086,19 megavatstundas (MWh), informēja BVKB pārstāvji.
"Priekšā ir jauns un ambiciozs enerģijas taupīšanas periods. Prognozējam, ka uzņēmumu ietaupījumi saruks līdz pat 60%, tādēļ jāpievēršas šajā jomā iepalikušajam publiskajam sektoram," pauda Mjakuškina, kā piemēru minot BVKB izstrādāto valsts ēku sarakstu, kas iezīmē kūtru publiskā sektora ēku renovācijas ainu - no ēku kopējās platības 1 862 319,7 kvadrātmetri renovēti vien 50 475 kvadrātmetri jeb aptuveni 3%.
BVKB pārstāvji atzina, ka pašvaldības sāk pievērsties energoefektivitātei, piemēram, pagājušā gada nogalē Gulbenes novada pašvaldība pirmā no visām Latvijas pašvaldībām noslēdza brīvprātīgu vienošanos ar BVKB energoefektivitātes uzlabošanas jomā.
Pērn noslēdzās arī viens no lielākajiem iepirkumiem BVKB pastāvēšanas vēsturē - par 14,6 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa nodrošināta valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma iegāde 2021.gadam, noslēdzot līgumus ar astoņiem uzņēmumiem par kopējo uzglabājamo rezervju daudzumu 352 700 tonnu. BVKB organizētā iepirkuma rezultātā kopējās izmaksas par naftas rezervju uzglabāšanu nākamajam gadam ir samazinājušās, ļaujot komersantiem ietaupīt 14,4% naftas rezervju uzglabāšanas nodevu maksājumos.
2020.gada novembrī un decembrī BVKB veicis arī tirdzniecībā esošās degvielas paraugu noņemšanu un testēšanu 48 degvielas uzpildes stacijās visā Latvijas teritorijā. Situācija ar degvielas kvalitāti valstī kopumā ir laba, atzina BVKB pārstāvji, norādot, ka no 129 testētajiem paraugiem divi 98. markas benzīna paraugi neatbilda standartam, savukārt dīzeļdegvielas pārbaudēs atklāts viens gadījums, kad degviela neatbilda ziemas degvielai izvirzītajām prasībām.
Līdz 2021.gada beigām BVKB plāno pārbaudīt kopumā 300 dīzeļdegvielas un benzīna marku Nr.95 un Nr.98 paraugu visā Latvijas teritorijā, iepriekš nebrīdinot uzņēmumus. Degvielas kvalitātes testēšana notiek akreditētā laboratorijā.
BVKB sāka darboties 2014.gada 1.oktobrī. Biroja, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, mērķi ir nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā, kā arī veikt enerģētikas politikas administrēšanu atbilstoši normatīvos noteiktajai kompetencei.