Dzīves kvalitātes mērījums: ekonomiskā situācija valstī pasliktinājusies

Dzīves kvalitātes mērījums 2020.gadā sasniedzis 1,23 indeksa punktus. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir kritums par 6%, pazeminoties līdz 2017.gada līmenim. Dzīves kvalitātes mērījumā analizēti 15 dažādi indikatori, un tas aplūko dzīves kvalitāti no trim perspektīvām - ekonomiskās, emocionālās un fiziskās veselības un personiskās dimensijas.

Mērījuma rezultāti liecina, ka 2020.gadā lielākais kritums bijis ekonomiskajā dimensijā - kritums par 14%, salīdzinot ar 2019.gadu, tādējādi sasniedzot 1,38 indeksa punktus.

Šajā dimensijā tiek analizēti ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, brīvdienu izdevumu īpatsvars budžetā, bezdarba līmenis, patērētāju pārliecības rādītājs un izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs.

2020.gadā būtiskākās izmaiņas novērojamas ceļojumu tēriņos - cilvēku, kas ceļošanai tērējuši vairāk nekā 600 EUR, skaits ir samazinājies no 37% līdz 5%. Palielinājies arī bezdarba līmenis (+18% pret 2019.gadu) un samazinājies patērētāju pārliecības rādītājs (Consumer confidence index) (?1% pret 2019.gadu), kas ir sasniedzis zemāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā - 96,4 punkti.

"Ekonomisko rādītāju kritums, protams, lielā mērā ir saistīts ar noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ. Pieaugot bezdarba līmenim, samazinās ienākumi uz vienu ģimenes locekli, kas liek izvērtēt prioritātes, kam tērēt esošos finanšu līdzekļus, dodot priekšroku pamatvajadzību nodrošināšanai. Arī patērētāju pārliecības rādītājs, kas šobrīd ir zemāks par 100, norāda uz pesimistisku attieksmi pret turpmākajām ekonomikas norisēm," skaidro "Ferratum Group" pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.

Savukārt emocionālās un fiziskās veselības dimensijā pieaugums novērojams prognozējamā dzīvildzes rādītājā, sasniedzot 75,46 gadus (+0,18% pret 2019.gadu), un augstāko izglītību ieguvušo skaita ziņā (+2% pret 2019.gadu).

"Lai arī šobrīd Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ daļa sabiedrības izjūt negatīvu ietekmi, tomēr ir svarīgi izcelt pozitīvo. Tāpat būtiski ir jau preventīvi rūpēties par savu emocionālo un fizisko veselību, kā arī gādāt par personisko izaugsmi, meklējot veidus, kā aizstāt ierastos brīvā laika pavadīšanas veidus, kas šobrīd ir ierobežoti, ar citām aktivitātēm, piemēram, pastaigu svaigā gaisā, galda spēļu vakaru rīkošanu ģimenes lokā, tiešsaistes tikšanos ar draugiem, jaunu hobiju ieviešanu vai ko citu," uzsver A. Bērziņš.

Dzīves kvalitātes mērījums kopumā sastāv no trīs dimensiju blokiem - emocionālā un fiziskā veselība, ekonomiskā un personiskā dimensija. Katru dimensijas bloku veido pieci indikatori, kuru rezultāti izteikti indeksa punktos. To aprēķināšanai par bāzi ņemts 2010.gads, kad ekonomiskā krīze valstī faktiski bija beigusies un situācija valstī normalizējusies.

Indeksa mērījumiem tiek izmantoti aktuālie CSB, NVA, OECD un Macrotrends dati. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai un kā mainījusies dzīves kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā.