Lauksaimnieki neapmierināti ar Atveseļošanās un noturības plāna projektu; aicina to pilnveidot

 
©Rainer Junker/Scanpix

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) aicina valdību pilnveidot Atveseļošanas un noturības plāna projektu, uzņēmējdarbībai atvēlot vismaz 70% no iezīmētajiem līdzekļiem.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji norādīja, ka atbilstoši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēsēm privātajā sektorā - uzņēmumos, mājsaimniecībās - tiktu ieguldīti 295,6 miljoni eiro jeb 18% no līdzekļiem, savukārt publiskajā sektorā - 1,35 miljardi eiro jeb 82%.

"Vislielākais trieciens Covid-19 krīzē ir bijis Latvijas tautsaimniecībai, proti, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lauku tūrismam, ēdinātājiem, pārtikas ražotājiem un citiem, kas protams ir atsaucies uz ikvienu iedzīvotāju, zaudējot darbu un ienākumus. Lai mēs spētu atkopties no krīzes, valdībai ir jādara viss, lai jebkurš pieejamais finansējums tiek ieguldīts uzņēmējdarbībā. Nav pieļaujams, ka 82% Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma tiek paredzēts publiskajam sektoram, kas jau krīzes laikā bauda priekšrocības pret privāto sektoru," pauda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Lai Latvija spētu atveseļoties pēc Covid-19 krīzes, lauksaimnieku organizācijas aicina valdību pilnveidot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu un plānot investīcijas pasākumos, kas sekmē inovācijas, produktivitāti, eksportspēju, vietējo resursu izmantošanu, kas nodrošinātu noturību un izaugsmi, uzņēmējdarbībai atvēlot vismaz 70% no iezīmētā finansējuma.

"Nav pieņemams, ka plānā ir iekļauti tik lieli uz valsts budžetu attiecināmie izdevumi, kas, acīmredzot, palielinās tikai pārvaldības un administratīvās kapacitātes izdevumus," pauda lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Tāpat LOSP un LLKA pauda uzskatu, ka iesniegtais plāns nepilda tā būtiskāko mērķi - mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. "Diemžēl, bet mēs pat vēl neesam sasnieguši krīzes attīstības augšējo punktu, tāpēc tās sekas vēl ir pat grūti prognozēt, taču jau tagad redzam, ka laukos ir ievērojami cietis mazo ražotāju, mājražotāju un lauku tūrisma sektors, kas praktiski ir nonācis izdzīvošanas priekšā. Taču arī lielā lauksaimniecības ražošana jau izjūt krīzes sekas. Tajā pašā laikā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns neparedz gandrīz neko, kas veicinātu tieši šo ekonomikas atveseļošanās procesu, jo īpaši laukos," klāstīja lauksaimnieku organizācijās.

Vienlaikus organizācijās atzīmēja, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā netika atrastas norādes par Latvijas nostāju saistībā ar potenciālajiem jauniem ieņēmumu avotiem - nodokļiem, nodevām - un to ietekmi uz Latvijas uzņēmumu, tostarp lauksaimnieku konkurētspēju.

"Uzskatām, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums ir jāizlieto projektiem, kuri nesīs valsts ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Šobrīd izskatās, ka ar šo naudu plānots realizēt valsts pārvaldes projektus, kuriem nepietiek finansējuma no citiem līdzekļiem. Atbalstām arī projektus, kuri nes sabiedrisku labumu, taču tikai biznesa investīcijas inovatīvu projektu realizācijā palīdzēs iziet no ekonomiskās krīzes, kuru radījušas Covid-19 sekas. Tāpēc aicinām valdību izvērtēt šī brīža prioritātes un domāt ilgtermiņā, paredzot, ka procentuāli lielākā daļa Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma tomēr tiek novirzīta uzņēmējdarbības veicināšanai," minēja LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Pēc LOSP un LLKA pārstāvju paustā, Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns nav virzīts uz mērķi kā valsts, vietējie uzņēmēji, tostarp zemnieki un lauku cilvēki varētu nopelnīt, nav investīciju politikas, kas vecinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbības attīstību laukos un nav redzama ekonomikas transformācijas praktiskie soļi zaļās ekonomikas virzienā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts ir iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK). Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir Eiropas Savienības (ES) Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Pēc ministrijā paustā, projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.

Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Ministrijā arī norādīja, ka otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

Darbs pie Latvijas plāna ieviešanas tika organizēts sešos virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.

No Atveseļošanās plāna līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, 20% plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.

LOSP apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Savukārt LLKA apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. Pašlaik LLKA ir 50 biedru.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!