Banku analītiķi: Bezdarba līmenis tuvākajos ceturkšņos Latvijā varētu pārsniegt 9%

Bezdarba līmenis tuvākajos ceturkšņos Latvijā varētu pārsniegt 9%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos trešā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma datus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja - nebija šaubu, ka trešā ceturkšņa darba tirgus dati atnesīs pozitīvas ziņas. Bezdarba līmenis šajā laika posmā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, lai gan gada izteiksmē tas ir par 2,4

procentpunktiem augstāks - 8,4%. "Rezultātā, par spīti gaidām, Covid-19 otrais vilnis un tam sekojošie ierobežojumi nozīmē, ka pagrieziena punkts tiek pārbīdīts par diviem ceturkšņiem," viņš sacīja.

Gašpuitis arī minēja, ka Valsts nodarbinātības dienesta oktobra dati vēl uzrāda nelielu bezdarba samazinājumu, tomēr novembrī un turpmākajos mēnešos vektors pārslēgsies pieauguma virzienā.

"To, cik kuplas būs darba meklētāju rindas, lielā mērā noteiks atbalsta pasākumu vēriens un nosacījumu efektivitāte. Ņemot vērā izmaiņas, daudzi kļūs ekonomiski neaktīvi un nogaidīs, līdz situācija darba tirgū nostabilizēsies," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts, prognozējot, ka daudzās nozarēs saruks nostrādāto stundu skaits.

Gašpuitis norādīja, ka no šāda skatupunkta notiekošā nodokļu reforma drīzāk vairo nenoteiktību.

"Līdz pavasarim, varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu. Darba tirgus būs samērā aktīvs noteiktās jomās: informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tādēļ vispārējs un straujš bezdarba kāpums arī nav gaidāms. Ņemot vērā mākslīgi iniciētās krīzes un atbalsta pasākumu ietekmi, grūti noteikt, cik smagi otrais vilnis skars darba tirgu," teica Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka bezdarbs varētu pakāpties līdz aptuveni 9,5%, pirms sāks samazināties.

"Būtiski būs uzturēt atbalsta pasākumus skarto nozaru darbiniekiem, īpaši ar tūrismu saistītajām, jo tur atgūšanās būs ļoti lēna. Nākamgad otrais ceturksnis ekonomikā solās atnest labu atsitienu, jo izplatību piedzīvos vakcīna un nostiprināsies noskaņojums ekonomikā," pauda Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka Latvijas ekonomikas atkopšanās no Covid-19 pavasara šoka šobrīd jau ir redzama ne tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) un dažādos īstermiņa rādītājos, bet arvien vairāk arī bezdarba un nodarbinātības skaitļos. Tostarp bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies no 8,6% šogad otrajā ceturksnī līdz 8,4% trešajā ceturksnī, kas nozīmē, ka bezdarba kāpums šogad būs būtiski mazāks, nekā iepriekš prognozēts. Tomēr Covid-19 atkārtotais uzliesmojums un ārkārtējās situācijas izsludināšana liek domāt, ka bezdarbs tuvākajos mēnešos atkal kāps.

"Par situācijas uzlabošanos darba tirgū jau iepriekš signalizēja gan reģistrētā bezdarba kritums no jūlija vidus līdz pat oktobra beigām, gan darba sludinājumu un vakanču skaita pieaugums. Tāpat par pozitīvu dinamiku darba tirgū liecināja augošais patēriņš, negaidīti labi darbaspēka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un ienākumu pieaugums, ko redzam mūsu klientu kontos. Vienlaikus gan nedaudz pārsteidz tas, ka bezdarba situācija trešajā ceturksnī Latvijā ir bijusi labāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarbs turpināja kāpt, lai arī IKP kritums Latvijā bija lielāks nekā abās mūsu kaimiņvalstīs," sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka viens no faktoriem, kādēļ bezdarbs Latvijā ir sācis samazināties ātrāk nekā kaimiņvalstīs, varētu būt mazāk dāsnie bezdarba pabalsti, kas krīzes laikā netika palielināti un pavasarī bez darba palikušajiem tie jau sāk izsīkt, savukārt liels uzsvars tika likts uz dīkstāves pabalstiem. Tādējādi reģistrētais bezdarbs Latvijā ir vairs tikai par aptuveni 10 tūkstošiem lielāks nekā šogad martā, taču nodarbināto skaits ir samazinājies par vairāk nekā 20 tūkstošiem. "Iespējams, ka paļaušanās uz dīkstāves pabalstiem ir veicinājusi cilvēku ātrāku atgriešanos darbā," piebilda Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka trešā ceturkšņa bezdarba rādītāji ir iepriecinoši, tomēr šobrīd situācija ekonomikā atkal ir būtiski mainījusies Covid-19 otrā viļņa dēļ.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai atkal ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis un ieviesti virkne dažādi fiziskās distancēšanās pasākumi, kā arī atkal ierobežota vairāku pakalpojumu nozaru darbība. Tā rezultāta vakanču skaits jau sāk samazināties, taču šobrīd ieviestie ierobežojumi ir mazāk stingri nekā pavasarī, un vismaz pagaidām ārkārtējās situācijas ieviešana nav izraisījusi tik pat strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu. Uzņēmumiem ir bijis laiks sagatavoties un pielāgoties, piemēram, palielinot attālināto tirdzniecību. Tādēļ ir labi, ka šoreiz ir pieejams arī atbalsts daļējas dīkstāves gadījumā, jo ir svarīgi, lai netiek sodīti tie uzņēmumi, kuri mēģina turpināt darbu ārkārtējā situācijā, ja tiem beigās nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu," teica Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami līdz pavasarim, tāpēc bezdarbs turpmākajos ceturkšņos varētu pārsniegt 9%.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās prognozēs, bet darba tirgus atgūšanās sākās ļoti ātri.

"Bezdarba līkne pēc pandēmijas beigām varētu izskatīties diezgan līdzīga divkupru kamieļa mugurai. Otrā viļņa radītais IKP kritums būs mazāks. Taču atkārtota situācijas pasliktināšanās smagi skars uzņēmumus, kuru bilances jau ir novājinājis pirmais vilnis. To spēja noturēt darbiniekus būs mazāka, varbūt arī motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei, kas pavasarī darbojās pretēji," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, lai gan tie, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši ienākumus, gan tie, kuri šajā laikā atgriezušies Latvijā, saglabātu ticību savai nākotnei Latvijā, valstij nevajadzētu skopoties ar darba tirgus atbalsta pasākumiem.

"Cīnoties pret vīrusa izplatību, bet vienlaikus mīkstinot ietekmi uz ekonomiku, valstij ir jāizspēlē šaha kombinācija, kurā gudri jāupurē kāda figūra, lai uzvarētu spēlē kopumā. Saprātīgs upuris šobrīd ir īslaicīga darbības ierobežošana nozarēs, kas rada lielus infekcijas riskus, bet ne tik lielu daļu kopējās pievienotās vērtības. Taču šīm nozarēm var būt nozīmīga loma darba tirgū, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas daļa nodarbinātībā 2018.gadā bija 2,2 reizes augstāka nekā kopējā pievienotajā vērtībā. Mūsu valsts zemais parāds ļauj kompensēt ienākumus krīzes skartajiem cilvēkiem, kas arī veicinātu noteikumu ievērošanu un lojalitāti," sacīja Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norādīja - ņemot vērā atkārtotu un daudz nopietnāku vīrusa uzliesmojumu, darba tirgū, pirms kļūs labāk, vēl redzēsim situācijas pasliktināšanos.

"Izskatās, ka iedzīvotāju nogurums no pandēmijas un atsevišķos gadījumos, visticamāk, arī iztikas līdzekļu trūkums, ir mazinājis ierobežojumu ievērošanas disciplīnu. Tas rada bažas, jo diemžēl var nozīmēt vēl stingrākus ierobežojumus. Ekonomikai un darba tirgum tas, protams, nenāk par labu, tomēr nekontrolēta un plaša vīrusa izplatība un slimnīcu pārslodze ekonomikai var radīt daudz graujošākas sekas. Valdība ir piedāvājusi virkni atbalsta pasākumus darba tirgum, kuru mērķis ir mazināt ierobežojumu blaknes. Šobrīd lielākais risks ir atbalstīt par maz, nevis par daudz," uzsvēra Buceniece.

Viņa piebilda, ka atbilstoši aptauju datiem rudenī uzņēmumi, galvenokārt pakalpojumu sektorā, sākuši atkal nedaudz piesardzīgāk vērtēt darbinieku skaita palielināšanu tuvākajos mēnešos.

"Uz gada beigām bezdarbs parasti pieaug, vasaras sezonas darbiem beidzoties. Šo tendenci, protams, pastiprinās arī stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi," sacīja Buceniece, prognozējot, ka bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 8,3%, bet nākamgad samazināsies līdz 8,1%.

Viņa piebilda, ka bezdarba līmenis sāks straujāk sarukt nākamā gada otrajā pusē un pirms krīzes 6% līmeni tas varētu sasniegt 2022.gada beigās. Nostrādāto stundu skaits atgūsies ātrāk nekā nodarbināto skaits, kurš varētu atsākt augt, proti, pārsniegt 2020.gada līmeni, 2021.gada beigās.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.