Profesors: Pandēmijas ietekmē Latvijai ir iespēja izlīdzināt algu rādītājus ar Rietumeiropas valstīm

Covid-19 radītās pandēmijas ietekmē Latvijai ir reāla iespēja turpmākajā desmitgadē izlīdzināt iekšzemes kopprodukta (IKP) un algu rādītājus ar Rietumeiropas valstīm, konferencē "Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus?" uzsvēra Latvijas Universitātes asociētais profesors un domnīcas "Certus" vadītājs Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka uz citu Eiropas valstu fona Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu, ekonomikas pandēmijas ietekmē ir cietušas ievērojami mazāk, kas savukārt nozīmē, ka patlaban ir iespēja izmantot relatīvi zemo ekonomisko lejupslīdi un straujāku izaugsmes tempu, lai pietuvinātos Rietumvalstu rādītājiem.

Tomēr, pēc Auera paustā, pašreižējā situācijā Latvija ievērojami iepaliek no citām Rietumeiropas valstīm un, lai gan tikai mazākā mērā, arī no Igaunijas un Lietuvas. "Patlaban pēc IKP rādītājiem mēs, diemžēl, esam vairāk Balkānu, nevis Baltijas valsts," sacīja Auers.

Līdz ar to viņš mudināja raudzīties uz Īrijas piemēru, kur vienas paaudzes laikā panāktā ekonomikas izaugsme ir nodrošinājusi vienus no labākajiem IKP rādītājiem Eiropā. Pēc Auera domām, viens no iemesliem bijis būtiskas investīcijas izglītības un zinātnes sektorā.

"Tas nozīmē, ka arī Latvijā vajadzētu daudz vairāk domāt par cilvēku kapitālu," komentēja profesors. Vienlaikus, pēc viņa paustā, būtu jādomā arī par Rīgas kā urbāna centra attīstību, un jauna valsts tēla izveidi. Pēdējo rīcības virzienu profesors saista tieši ar faktu, ka pēdējā pusgada laikā Latvija ir saņēmusi ievērojamu publicitāti, tostarp Covid-19 plašas izplatības novēršanas dēļ.

Konferencē Auers arī iezīmēja Latvijai joprojām aktuālu emigrācijas risku, proti, cilvēki izceļo no valsts ekonomisku iemeslu vadīti, bet atgriežas primāri, jo ilgojas pēc mājām, viņiem pietrūkst draugi un ģimene vai arī viņi neizjūt piederības sajūtu valstī, uz kuru devušies.

Līdz ar to, pēc Auera sacītā, "ir iespējams, ka atkārtosies emigrācija, ja nav risināts jautājums par ekonomiskiem faktoriem".

"Kopš šī gada jūnija Īrijā minimālā alga ir 1600 eiro, kamēr mēs tagad gatavojamies paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro no nākamā gada. Šī te ekonomiskā plaisa joprojām eksistē un būs nozīmīga vēl kādu laiku," skaidroja profesors.

Kā vēstīts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību remigrācijas jautājumiem un akcentētu Nodarbinātības valsts aģentūras darbību Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā, otrdien notiek konference "Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus?".