Reirs: Ekonomikas attīstība būs atkarīga no pieejamā finansējuma uzņēmējiem un iedzīvotājiem

Latvijas ekonomikas attīstība būs atkarīga no pieejamā finansējuma uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka, ministra ieskatā, pastāvot ļoti augstai nenoteiktībai par Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo laiku, gan pasaules, gan Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes ir tikušas visai strauji koriģētas un ar šādām korekcijām jārēķinās arī turpmāk.

Reirs minēja, ka ekonomikas atveseļošanās notiek nevienmērīgi gan pa valstīm, gan pa nozarēm, un tā lielā mērā būs atkarīga tieši no vīrusa turpmākās izplatības. "Vīrusa ierobežošana un finansējuma pieejamība uzņēmējiem un iedzīvotājiem šodien un nākotnē ir svarīgākie faktori turpmākai ekonomikas attīstībai," pauda finanšu ministrs.

Reirs jau iepriekš minēja, ka gadījumā, ja valstī tiks noteikti jauni ierobežojumi, darba ņēmējiem atkal sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus, bet šoreiz šis pabalsts tiks izmaksāts minimālā apmērā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.

Ministrs arī uzsvēra, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai jaunu ierobežojumu dēļ uzņēmējiem un darba ņēmējiem būs nepieciešama palīdzība, valsts to garantēs.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien plāno lemt par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Sēdes dienaskārtība paredz, ka ministri uzklausīs informāciju par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi. Tāpat tiks uzklausīts ziņojums par Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti.

Dienaskārtībā arī iekļauts rīkojuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Tāpat kopsēdes dienaskārtībā iekļauts FM ziņojums par priekšlikumiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto seku novēršanai.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Tiesa, koalīcijas partneru vidū nav vienprātības par ārkārtējās situācijas izsludināšanas nepieciešamību. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izteicies, ka priekšlikums izsludināt ārkārtējo situāciju ir pārmērīgs. Viņaprāt, varētu pietikt ar jau ieviesto drošības pasākumu uzraudzību, kontroli un skaidrošanu, gan pieļaujot arī atsevišķu papildu ierobežojumu ieviešanu.

Valdība, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Tāpat rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Starp priekšlikumiem ir arī ierosinājums ierobežot pulcēšanos privātos pasākumos, pieļaujot kopā atrasties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un ne vairāk kā divām mājsaimniecībām vienlaicīgi. Izņēmums būtu bēres.

Eksperti arī iesaka ierobežot sapulču, gājienu un piketu norisi ārtelpās, atļaujot vienlaicīgi pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēkiem. Līdzīgs regulējums jau bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī.

Eksperti piedāvā noteikt, ka kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības veikšanas vietām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietām ārkārtas situācijas laikā varētu darbu varētu ļaut sākt ne agrāk kā plkst.6 un tām ļaut strādāt ne ilgāk kā līdz plkst.19. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.19 drīkstētu izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu brīvdienās un svētku dienās valstī varētu atļaut darboties tikai pārtikas, optikas, dzīvnieku barības, higiēnas un saimniecības preču, kā arī būvniecības preču veikaliem. Tāpat izņēmums attiektos uz aptiekām.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajās nebūs organizēts pasākums, būšot jānodrošina, ka vienlaikus telpā atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj telpu platība. Tas atbilst jau pašlaik spēkā esošajam regulējumam.

Attiecībā uz izglītību Latvijā tiek piedāvāts turpināt pašlaik līdz novembra vidum spēkā esošo regulējumu, proti, mācības klātienē varētu turpināt tikai pirmskolas izglītībā un vispārējās pamatizglītības programmās no 1. līdz 6.klasei, kā arī augstskolu studiju praktiskās daļas apguvē un klīniskajā praksē rezidentūrā, bet pārējiem mācības turpinātos attālināti.

Tāpat kā pašlaik, izņēmumi tiktu piemēroti uz speciālās izglītības iestādēm un klasēm, kurās īsteno mācības skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Attiecībā uz sportu tiek piedāvāts vērtēt, vai nepieciešams aizliegt visus sporta pasākumus - sacensības un sporta spēles. Savukārt sporta treniņi būtu pieļaujami tikai ārtelpās, vienā treniņgrupā vienlaikus pulcējoties ne vairāk kā desmit personām. Tāpat treniņi varētu turpināties individuāli vai attālināti.

Par treniņiem izņēmums būtu Latvijas pieaugušo izlasēm, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistiem, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta treniņi pieaugušajiem.

Atbildīgās iestādes piedāvā maksimāli paplašināta rakstveida procesu un attālināto procesu izmantošanu tiesās. Eksperti rosina noteikt, ka ārkārtējās situācijas laikā tiesas sēdes notiktu klātienē tikai neatliekamos gadījumos, savukārt, ja nav iespējams attālināts tiesas process, lietas izskatīšanu atliktu līdz Covid-19 situācijas stabilizēšanās brīdim.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā varētu pārtraukt to personu nogādāšanu cietumos, kurām piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana.

Ja eksperti un valdība izšķirsies par minētajiem priekšlikumiem, Latvijā joprojām būs spēkā Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Šie noteikumi jau patlaban regulē dažādus iedzīvotājiem paredzētus ierobežojumus, piemēram, masku lietošanu sabiedriskās vietās.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.