Covid-19 pandēmijas krīzes laikā uzņēmumi samazinājuši darbinieku skaitu pamatā par 5%, pavēstīja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (ĀIPL), atsaucoties uz tās biedru aptaujas datiem.
Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.
Krievija plāno tērēt aptuveni piecus triljonus rubļu (65 miljardus eiro), lai atveseļotu valsts ekonomiku pēc koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes, otrdien paziņoja valsts premjerministrs Mihails Mišustins.
Jaunā koronovavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, uzsver ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums starp Baltijas valstīm, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pandēmijas laikā līdz 82% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas krāt noteiktam īstermiņa mērķim, radot drošības spilvenu neparedzētām situācijām. Banka Citadele veikusi Latvijā lielāko iedzīvotāju uzkrājumu pētījumu, analizējot cilvēku paradumu maiņu pirms un pēc Covid-19 pandēmijas sākšanās.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā stratēģijā Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai rosināts līdz 2023.gadam infrastruktūras projektu īstenošanai nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā.
Tā kā fiziskās distancēšanās pasākumu izplatība pieaug un darbinieki pielāgojas jaunai profesionālajai videi pat no dzīvojamās istabas, privātā un darba dzīve var saplūst kopā. Jaunā Kaspersky pārskatā „Kā Covid-19 mainījis ļaužu darba paradumus" atspoguļots, kā karantīna ietekmē ļaužu darba paņēmienus no mājām.
Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot kritērijus pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) automātiskai izmaksai.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,4% darba ņēmēju, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam varētu trīs mēnešus izmaksāt 300 eiro lielu grantu mēnesī, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Covid-19 krīzes negatīvas ietekmes mazināšanai Latvijai jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī jāfinansē projektus augstā gatavības pakāpē, pauž Eiropas Komisija (EK).
Saeimas opozīcijas deputāti šodien debatēs prasīja valdošo koalīciju skaidrot iedzīvotāju ieguvumus no vairāk nekā 280 miljonu eiro valsts atbalsta aviosabiedrībai "airBaltic", kā arī kritizēja to, ka deputāti nav tikuši informēti par šādu soli.
Lai gan ekonomisti prognozējuši, ka pandēmijas seku ietekmē virkne nozaru cīnīsies par izdzīvošanu, izmantojot cenu karus, Biznesa augstskolas Turība prodekāne Ieva Bruksle norāda, ka šāda situācija būs vērojama vien dažās nozarēs, turklāt cenu kritums nebūs tik būtisks, lai patērētāji pamanītu vērienīgas izmaiņas.
Vēlme pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā tūrismā un sabiedriskai ēdināšanā ir nozares apsēstība, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" rezervāciju apjoms kopš pagājušās nedēļas, kad tika paziņots par lidojumu atsākšanu, rezervāciju apmērs pieaudzis trīs reizes, šodien žurnālistiem teica lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.
Krāpšana, kibernoziegumi, bērnu ļaunprātīga izmantošana tiešsaistē, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot publiskos iepirkumus - tā ir tikai daļa no COVID-19 izraisītās veselības un ekonomikas krīzes apstākļos pastiprināti veiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas atstāj arī ietekmi uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Finanšu izlūkošanas dienests apkopojis aktuālo informāciju un tendences par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem Latvijā, kas radušies valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa laikā.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) prognozē, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%.