Covid-19 krīzes ietekmē nodarbināto skaits šogad Latvijā var samazināties par 7,5% jeb 69 000, savukārt bezdarba līmenis 2020.gadā var pieaugt līdz 11%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.
Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākumi, paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.
Covid-19 pandēmijas radīto pārmaiņu ietekmē 12% Latvijas iedzīvotāju sākuši aktīvāk pievērsties uzkrājumu veidošanai. Kopumā iekrājumi ir aptuveni 64% iedzīvotāju, savukārt katram trešajam jeb 33% to nav vispār, liecina SEB bankas aptaujas* rezultāti.
Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam un prognozējot turpmāku bezdarbnieku skaita pieaugumu, ir izstrādāti vairāki nodarbinātības pasākumi, liecina nākamajā valdības sēdē izskatāmais Labklājības ministrijas noteikumu projekts.
Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji (VID).
Covid-19 pandēmijas radītā krīze valsts ekonomisko situāciju nav padarījusi tik sliktu kā sākotnēji prognozējām, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvās ietekmes dēļ pasaules ekonomika šogad samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, liecina Pasaules Bankas (PB) jaunākās prognozes.
Covid-19 pandēmijas krīzes laikā uzņēmumi samazinājuši darbinieku skaitu pamatā par 5%, pavēstīja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (ĀIPL), atsaucoties uz tās biedru aptaujas datiem.
Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.
Krievija plāno tērēt aptuveni piecus triljonus rubļu (65 miljardus eiro), lai atveseļotu valsts ekonomiku pēc koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes, otrdien paziņoja valsts premjerministrs Mihails Mišustins.
Jaunā koronovavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, uzsver ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums starp Baltijas valstīm, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pandēmijas laikā līdz 82% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas krāt noteiktam īstermiņa mērķim, radot drošības spilvenu neparedzētām situācijām. Banka Citadele veikusi Latvijā lielāko iedzīvotāju uzkrājumu pētījumu, analizējot cilvēku paradumu maiņu pirms un pēc Covid-19 pandēmijas sākšanās.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā stratēģijā Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai rosināts līdz 2023.gadam infrastruktūras projektu īstenošanai nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā.
Tā kā fiziskās distancēšanās pasākumu izplatība pieaug un darbinieki pielāgojas jaunai profesionālajai videi pat no dzīvojamās istabas, privātā un darba dzīve var saplūst kopā. Jaunā Kaspersky pārskatā „Kā Covid-19 mainījis ļaužu darba paradumus" atspoguļots, kā karantīna ietekmē ļaužu darba paņēmienus no mājām.
Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot kritērijus pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) automātiskai izmaksai.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,4% darba ņēmēju, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.