Tiesībsargs par garantētajiem minimālajiem ienākumiem: 64 eiro ir no gaisa pagrābts skaitlis

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

“Satversmes tiesa (ST) konstatēja, ka šie 64 eiro (Garantētais minimālais ienākums (GMI)), ir absolūti no gaisa pagrābts skaitlis, vāja politiskā tirgus rezultāts, kas nav balstīts uz nekādu metodoloģiju, sociālo realitāti un nav skaidrs, kam šis pabalsts ir mērķēts. ST atzina, ka pēc būtības Valdība gadiem neko nav risinājusi,” ST spriedumu, ka Garantētā minimālā ienākuma apmērs 64 eiro neatbilst Satversmei, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība”, skaidroja Tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons uzskata, ka šis ir fundamentāls spriedums sociāli ekonomisko tiesību jomā, kas esot jālasa no A - Z ikvienam Saeimas deputātam. “Es ieteiktu arī Ministru prezidentam (Krišjānis Kariņš (JV)) vienreiz šo izlasīt,” raidījumā aicināja Tiesībsargs, jo runa esot par konstitucionālām vērtībām, sociāli atbildīgu valsti, par tiesisku valsti un cilvēka cieņu, kas ir viena no mūsu konstitucionālajām pamatvērtībām.

Satversmes tiesa savā spriedumā ļoti konkrēti, izvērsti un fundamentāli izskaidro, kas ir sociāli atbildīga valsts kontekstā ar tiesisku valsti un cilvēka cieņas principiem.

Naudas nav, šī mantra vājajiem politiķiem ir jābeidz skandināt. Ja valdība nav spējīga noteikt metodoloģiju, kā konkrēti aprēķināt šos te sociālos pabalstus, īpaši, ja runa ir par Garantēto minimālo ienākuma līmeni, kur ne Valdības pārstāvjiem, ne Labklājības ministrijai vispār nebija skaidrs, kam tas ir paredzēts, tātad tas ir uzdevums parlamentam. Nevar atstāt pamattiesību nodrošināšanu tādā voluntārā, politiskā tirgū, tas nav pieļaujams tiesiskā valstī,” Valdības bezdarbību pabalstu jomā komentēja Tiesībsargs.

Jansons skaidroja, ka ST savā spriedumā ir devusi uzdevumu parlamentam un valdībai, proti - politiskās sarunas starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) beidzās ar kaut kādu gaisā izgrābtu ciparu, kas nav nekur ekonomiskos aprēķinos un sociālajā realitātē balstīts. ST spriedumā esot konkrēti pateikts - likumdevējam ikviens sociālais pabalsts ir jānosaka likuma līmenī, ar konkrētu mērķi un nosakot metodoloģiju.

Atgādināsim, ka GMI ir pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ģimenei (personai), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par trūcīgu un kuras pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi ir mazāki par 128.06 EUR mēnesī (MK noteikumi Nr.913).

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais