Pēc 30. jūnija tiks pārtraukta dīkstāves pabalstu izmaksa; kā turpmāk palīdzēs darba devējiem?

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākumi, paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Tāpat kā to šobrīd paredz subsidētās nodarbinātības pasākuma īstenošanas nosacījumi, lai veicinātu pastāvīgu darba vietu veidošanu, darba devējam paredzēts uzlikt par pienākumu nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus pēc algas subsīdijas atbalsta pasākuma īstenošanās beigām.

Turklāt, lai nodrošinātu sabalansētāku atbalsta sniegšanu, kā arī ievērojot atšķirības dažādu uzņēmumu lielumā un nodarbināto skaitā, paredzēts, ka viens darba devējs varēs iesaistīt algu subsīdijas atbalsta pasākumā līdz 50% no kopējā nodarbināto skaita, bet ne vairāk kā 20 bezdarbniekus.

Ievērojot, ka algas subsīdijas atbalsta pasākuma mērķis ir nodarbinātības veicināšana pēckrīzes periodā, pieteikties dalībai šajā pasākumā darba devēji varēs līdz 2021.gada 31.decembrim. Pasākumā iecerēts iesaistīt 15 000 bezdarbnieku, un plānots finansējums tiek lēsts 23,5 miljoni eiro.

Lai pieteiktos algas subsīdijas pasākumam, darba devējam ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš būs jāpublicē informācija par brīvo darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka subsīdiju programma bezdarbnieku pieņemšanai darbā ir aicinājums darba devējiem izvērtēt un, ja ir iespējams, radīt darba vietas. "Valsts nāk palīgā ar atbalstu, lai krīzes skartās nozares pēc iespējas ātrāk atgūtos un nostātos uz kājām. Šī programma nodrošinās divpusēju efektu - gan radīs darba vietas, gan samazinās bezdarbnieku rindas," uzskata ministre.

Tostarp plānots atbalsts darbu zaudējušajiem studentiem, kā arī plānots ieviest pagaidu sabiedrisko darbu cilvēkiem, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsts. Ministre minēja, ka plānots ieviest "ātru un efektīvu apmācību pie darba devēja".

Projekta anotācijā tiek skaidrots, ka pagaidu sabiedriskajos darbos tiks iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Atlīdzības apmērs par dalību būs 200 eiro mēnesī, un tā tiek izmantota patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, kā arī nabadzības risku mazināšanai.

Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sabiedriskā darba veikšanā iesaista bezdarbniekus ne vairāk kā četrus mēnešus 12 mēnešu periodā, tomēr paredzēts pagarināt šo periodu līdz sešiem mēnešiem, jo, kā skaidrots anotācijā, "tautsaimniecība pēc krīzēm atgūstas pakāpeniski un uzlabojumi darba tirgū vērojami ar zināmu laika nobīdi".

Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īstenos pašvaldības vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Pasākuma laikā par bezdarbniekiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Patlaban sabiedrisko darbu nodarbinātības pasākums tiek īstenots no valsts budžeta līdzekļiem, tomēr tiek apsvērts šim mērķim izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi atbalsta pasākumu, kura mērķis ir palīdzēt bez darba esošiem augstākās izglītības iestāžu studentiem pārvarēt ārkārtējās situācijas izraisītās nelabvēlīgās sekas.

Pasākuma laikā bezdarbnieka statusu ieguvušajiem klātienes studentiem paredzēta iespēja piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā, kas ļautu studējošajiem mācību laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās, kā arī IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā mācību iestādē.

Pasākumā iesaistītajiem studentiem tiks izmaksāta stipendija - 10 eiro apmērā par katru dalības dienu. Pasākuma ilgums ir plānots līdz sešiem mēnešiem, un tas tiks īstenots uz tādiem pašiem nosacījumiem kā darbam nepieciešamo prasmju attīstība nevalstiskajā sektorā, kas ir viens no NVA pasākumiem.

Pasākuma ilgums ir līdz sešiem mēnešiem un tajā domāts iesaistīt 3000 bezdarbnieku, kam plānots finansējums 3,6 miljoni eiro.

Paredzēts, ka kopumā minētajā aktivitātē par esošo finansējumu varētu iesaistīties līdz 3000 studējošo bezdarbnieku.

Plānots, ka minētie pasākumi stāsies spēkā jūnijā.

Jau ziņots, ka šobrīd NVA ir reģistrēti kopumā 77 337 bezdarbnieki. NVA apkopotie dati liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām.

Pēc NVA direktores Evitas Simsones paustā, aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, kamēr no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Reģistrētā bezdarba līmenis šī gada marta sākumā valstī bija 6,3%, bet aprīļa beigās - 8%, divu mēnešu laikā reģistrētā bezdarba līmenis bija pieaudzis par 1,7% procentpunktiem. Operatīvā informācija liecina, ka uz 29.maiju reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,4%.