Pērn deviņos mēnešos tiesības strādāt Latvijā bija piešķirtas 9800 trešo valstu pilsoņiem, informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norāda Ekonomikas ministrija (EM).
Ņemot vērā pakāpenisku vietējo darbaspēka rezervju izsīkšanu un tam sekojošo straujo atalgojuma pieaugumu, iepriekšējos gados turpināja palielināties pieprasījums pēc ārvalstu darbaspēka, par ko daļēji liecina trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju dinamika.
Pēc EM apkopotās informācija, kopumā 2019.gadā no janvāra līdz septembrim tiesības uz nodarbinātību bija piešķirtas vairāk nekā 9800 trešo valstu pilsoņiem, kas ir par aptuveni 3500 darba atļaujām vairāk nekā 2017.gadā kopumā.
Gandrīz četras piektdaļas no visām darba atļaujām bija izsniegtas nodarbinātajiem četrās nozarēs - transporta pakalpojumos, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozarē.
Gandrīz divas piektdaļas no visām darba atļaujām bija izsniegtas nodarbinātajiem transporta pakalpojuma nozarē, pamatā sauszemes transporta pakalpojumos, kravas automobiļu vadītāju profesijās.
Vienlaikus būvniecībā un apstrādes rūpniecībā galvenokārt viesstrādnieki piesaistīti kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās - būvniecībā gandrīz 85% no visām darba atļaujām izsniegtas attiecīgā profesiju pamatgrupā, bet apstrādes rūpniecībā - aptuveni 70%. Tikmēr IKT pakalpojumos aptuveni 85% no visām nozarē izsniegtām darba atļaujām izsniegtas vecāko speciālistu profesijās - galvenokārt programmētāju, sistēmanalītiķu, programmēšanas inženieru un IT projektu vadītāju profesijās.
Lielākā daļa no nodarbinātības tiesībām bija piešķirtas pilsoņiem no esošā un bijušām NVS valstīm - Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Uzbekistānas.