Ģirģens: Ja nav darba, palielinās noziedzība, ēnu ekonomika, pašnāvības

© Kaspars Krafts/F64

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicina visus iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas paradumus Covid-19 pandēmijā un nevērst dusmas uz policiju, kuras uzdevumos ietilpst kontrolēt pandēmijas ierobežojumu izpildi.

Ģirģens skaidroja, ka policija ir vērsta uz sadarbību un izglītošanu, līdz ar to komersantiem un iedzīvotājiem sodu par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu piemēro tikai retos gadījumos.

Jau patlaban policijas darbinieki paralēli ikdienas pienākumiem operatīvi veic Covid-19 ierobežojumu kontroli un strādā pastiprinātā režīmā. Tāpēc to resursi vēl plašākai kontrolei ir ierobežoti, un tas arī nav pašmērķis, jo svarīgi, lai paši komersanti un sabiedrība kopumā labprātīgi piedalītos un palīdzētu ievērot epidemioloģiskos drošības pasākumus, piemēram, neapkalpojot personas bez individuālajiem sejas aizsarglīdzekļiem vai personas, kuras neievēro distancēšanās prasības, skaidroja ministrs.

Ģirģens norādīja, ka pašvaldībām arī ir iespēja pašām rīkoties Covid-19 izplatības ierobežošanā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka - katrai pašvaldībai ir uzdevums saviem iedzīvotājiem noteikt preventīvos pasākumus riska novēršanai, kā arī plānot atbildīgo institūciju resursus prevencijas kontrolei.

"Tātad arī konkrētās administratīvās teritorijās Covid-19 ierobežojumu ievērošanas apsekošanu veic pašvaldības policija, savukārt Valsts policija iesaistās nopietnākos gadījumos," uzsvēra Ģirģens.

Ministrs publiski un vadības sēdēs vairākkārt esot uzsvēris, ka nozarēm ir jāļauj strādāt, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Jau patlaban ir skaidrs, ka ar vīrusu būs jāsadzīvo ilgāk, nekā sākotnēji domāts. Līdz ar to ir jāmācās izvēlēties ierobežojumus, kas mazina epidemioloģiskās drošības riskus, bet tajā pašā laikā mazina arī ekonomiskos un sociālos riskus.

"Ja cilvēkiem nav darba, var sekot notikumu ķēde - nav ienākumu, palielinās noziedzība, tostarp ekonomiskie noziegumi, ēnu ekonomika, pašnāvības. Otrā variantā - iedzīvotājs izvēlēsies pamest valsti un meklēt darba iespējas citviet, tiklīdz būs tāda iespēja. Es esmu pret šādu notikumu ķēdi," uzsvēra Ģirģens.

Viņaprāt, lai izvairītos no ēnu ekonomikas un ierobežojumu "apiešanas", ir jārunā ar pašām nozarēm par kopīgiem risinājumiem, kas palīdzētu saglabāt ekonomisko aktivitāti, bet vienlaikus nodrošinātu augstus epidemioloģiskās drošības standartus.

Ministrs aicinājis vairākas nozares sagatavot un doties uz Covid-19 krīzes grupu ar nozares priekšlikumiem Covid-19 drošības protokolā, jo tikai pašas nozares vislabāk pārzina situāciju un var nākt ar ierosinājumiem, ko vēl var darīt vairāk un efektīvāk.

"Vienlaikus aicinu visus iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas paradumus Covid-19 pandēmijā un nevērst dusmas uz policiju. Tikai kopā mēs spēsim samazināt Covid-19 izplatību," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība vairākas reizes ir pastiprinājusi Covid-19 ierobežojumus. Galvenās iestādes ierobežojumu kontrolē ir Valsts policija un pašvaldību policijas.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.decembrim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu. No 9.novembra līdz 24.novembrim Valsts policija par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu kopumā sākusi 277 administratīvā pārkāpuma procesus.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.