Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.
Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.
Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.
Dalībvalstis tiek mudinātas stiprināt valsts iestāžu sistēmas un īstenot prioritārās reformas un ieguldījumus, kas varētu padarīt eirozonu un tās dalībvalstu ekonomiku ilgtspējīgāku un noturīgāku. Šādām reformām un ieguldījumu pasākumiem būtu jārada pareizie apstākļi ekonomikas atveseļošanai saskaņā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, norāda EK.
Ieteikumā arī aicināts pilnveidot ekonomisko un monetāro savienību un stiprināt eiro starptautisko nozīmi.
Savukārt Brīdināšanas mehānisma ziņojumā, kas ir izvērtēšanas instruments iespējamo makroekonomisko nelīdzsvarotību atklāšanai, ir secināts, ka pirms Covid-19 krīzes sākuma makroekonomiskā nelīdzsvarotība samazinājās, taču tagad šis risks pieaug dalībvalstīs, kurās jau bija nelīdzsvarotība pirms koronavīrusa pandēmijas.
Ziņojumā ieteikts sagatavot padziļinātus pārskatus, lai noteiktu un novērtētu iespējamās makroekonomiskās nelīdzsvarotības nopietnību 12 dalībvalstīs, kurām 2020.gada februārī jau bija konstatēta nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība, proti, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Kiprā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.
Tikmēr Vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikumā analizēta koronavīrusa pandēmijas ietekme uz nodarbinātību un sociālo situāciju Eiropā. EK atzīst, ka Covid-19 krīze ir pārtraukusi sešus gadus ilgo pozitīvo tendenci darba tirgū. Kopējais nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis ir būtiski samazinājies, lai gan bezdarba līmeņa pieaugums līdz šim ir bijis mērens, pateicoties saīsināta darba laika shēmu un līdzīgu pasākumu ātrai pieņemšanai.
Dalībvalstis, kurās nopietnas sociālekonomiskās problēmas bija jau pirms pandēmijas, tagad ir vēl vairāk pakļautas neaizsargātībai, lai gan ekonomikas satricinājuma ietekme uz darba tirgu dažādās nozarēs un darba ņēmēju kategorijās izpaužas atšķirīgi, norāda EK, piebilstot, ka nodarbinātības kritums ir vairāk ietekmējis darba ņēmējus, kuri strādā nestandarta nodarbinātības formās.
EK ziņojumā teikts, ka jauniešu bezdarbs palielinājies daudz vairāk nekā bezdarbs citās vecuma grupās, strauji pieaudzis arī to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Smagi ir skarti arī ārpus ES dzimušie darba ņēmēji. Līdz ar to EK apņēmusies turpināt cieši uzraudzīt visas darba tirgus un sociālās norises, regulāri atjauninot Nodarbinātības pārraudzības instrumentu un Sociālās aizsardzības pārraudzības instrumentu.
Šajā neordinārajā 2021.gada Eiropas pusgadā vienotais nodarbinātības ziņojums palīdzēs dalībvalstīm noteikt reformu un ieguldījumu prioritārās jomas iekļaušanai to atveseļošanas un noturības plānos, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes, cer EK.
Par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, atbildīgais EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka tagad, kad Eiropa piedzīvo pandēmijas otro vilni, ir jāturpina atbalstīt vienam otru, lai pārlaistu šo krīzi. Viņš skaidroja, ka Eiropas Semestra rudens paketes mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikām, tai skaitā sniedzot politikas norādes par to, kā kopīgi panākt Eiropas ekonomikas ātrāku atkopšanos.
"Lai Eiropa atgūtos kā konkurētspējīgs spēks globāli, mums ir vajadzīgi mērķtiecīgi pagaidu fiskālā atbalsta pasākumi, kā arī pārdomātas reformas un investīcijas, kas veicina taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos. Mums steidzami nepieciešama politiskā vienošanās par Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai tas šajā vētrā kalpotu par finanšu enkuru," pārliecināts Dombrovskis.
Ņemot vērā minēto, EK priekšsēdētājas vietnieks aicināja visas dalībvalstis savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzīt vērienīgus rīcībpolitikas mērķus, lai no tā ieguvēji būtu visi ES iedzīvotāji.