VID dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis vairāk nekā 18 miljonus eiro

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz piektdienai, 15.janvārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 18 406 949 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Tostarp piektdienas laikā izmaksāto dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju apmērs pieaudzis par 1 006 881 eiro.

Pēc 9294 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 12 404 344 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 4 000 776 eiro apmērā.

Savukārt pēc 5895 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 1 595 390 eiro apmērā un 1498 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 406 439 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - tos saņēmuši 258 uzņēmumi kopumā 2 081 202 eiro apmērā.

VID atgādina, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā 2020.gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.

No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 2020.gada 9.novembra, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Dīkstāves atbalstam un algu subsīdijai var pieteikties, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Par uzņēmuma darbiniekiem pieteikumu iesniedz darba devējs, bet atbalstu uz savu kontu saņem darbinieks.

Atbalstam par novembri varēja pieteikties līdz 15.decembrim, par decembri varēja pieteikties līdz 15.janvārim, bet par janvāri varēs pieteikties līdz 15.februārim.

Ekonomika

Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.

Svarīgākais