Eksperti norāda uz nepieciešamību attīstīt kapitāla tirgu uzņēmējdarbības kreditēšanai

Kapitāla tirgus attīstīšana dotu iespēju papildus kreditēt uzņēmējdarbību, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē atzina eksperti.

Saeimas apakškomisijas sēdē bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam jaunajam finanšu sektora attīstības plānam no 2021.gada līdz 2023.gadam.

FM pārstāve Aija Zitcere informēja par plāna virzieniem, kas paredz nodrošināt finansējuma pieejamību un investīciju iespējas, tostarp veicinot kapitāla tirgus attīstību un investīciju kultūru. FM plānā rosināts turpināt atbalsta programmu uzņēmumu ieiešanai kapitāla tirgū.

"Patlaban esam atkarīgi no bankām un valsts programmām, bet kapacitāte paņemt no kapitāla tirgiem ir mazāka," pauda ministrijas pārstāve.

Vienlaikus viņa atzina, ka jaunu kapitāla tirgus spēlētāju ienākšana Latvijā ir atkarīga no valsts radītās vides.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda skepsi par FM iezīmēto, kā arī vēlējās zināt, vai ir bijis kāds liels uzņēmums, kurš bankā nebūtu saņēmis kredītu. Deputāts izteica pārliecību, ka problēma ir labu projektu trūkums un kapitāla tirgus attīstības veicināšana šo situāciju nemainīs.

Savukārt biržas "Nasdaq" pārstāve Liene Dubava norādīja, ka kapitāla piesaiste caur biržu ir tikai alternatīva, jo uzņēmuma kotēšana biržā sniedz citus, naudas izteiksmē nemērāmus ieguvumus, piemēram, dalība biržā ļauj uzņēmumam sakārtot pārvaldību. "Ne Tallinas ostai, ne "Ignitis" grupai, ne "Latvenergo" nebija problēmu piesaistīt līdzekļus bankā, tomēr šie uzņēmumi spēra citu soli un ieguva papildus labumus, ko sniedz uzņēmuma dalība biržā," viņa skaidroja.

Arī apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis (JKP) pauda pārliecību, ka biržā būtu jākotē vairāku valsts un pašvaldību uzņēmumu daļas.

Tiesa, koalīciju veidojošās partijas šo jautājumu vēl nav pārspriedušas, tomēr Eglītis diskusiju iniciatīvu sagaida no finanšu ministra Jāņa Reira (JV).