Latvijas ir jāsagatavo ekonomiskam lēcienam pēc Covid-19 izraisītās krīzes, trešdien "Latvijas produktivitātes ziņojuma 2020" prezentācijā pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Pēc politiķa paustā, valdībai ir jāakumulē visi resursi ekonomikas lēcienam pēc krīzes.
"Mums ir jāsagatavo Latvija ekonomiskam lēcienam pēc krīzes, un skatoties, kā attīstās vakcīnu lieta, tad es gribētu teikt, ka tas ir nākamā gada jautājums, nākamā gada sākuma jautājums, kad ir jāpanāk ekonomiskais lēciens," uzskata Ašeradens.
Vienlaikus politiķis atzina, ka Latvija joprojām ir iedzinējos Eiropas Savienībā pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju skaitu. Tas esot skaidrs signāls Latvijas ekonomiskajai un politiskajai elitei par to, ka strukturēti un ļoti nopietni jādomā, lai situāciju valstī mainītu.
Šādu jautājumu risināšanā svarīga arī daudz un dažādu domnīcu, īpaši akadēmiskā formāta, domnīcu rašanās, uzskata parlamentārietis.
Jau ziņots, ka šodien tiek prezentēts "Latvijas produktivitātes ziņojums 2020".
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns un Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš skaidroja, ka Latvijas produktivitātes ziņojums ir neatkarīgs un zinātniski pamatots ekspertu slēdziens par produktivitātes kāpināšanas faktoriem, kas politikas veidotājiem piedāvā instrumentus tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai. Dokuments tapis atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.
Bērziņš informēja, ka "Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020" secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk ir jābalstās zinātnē. Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā.
Vienlaikus politikas veidotāji nedrīkst aizmirst arī par tādiem jautājumiem kā, piemēram, infrastruktūras nepilnības, reģionu nevienlīdzīga attīstība un sociālā nevienlīdzība, piebilda Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka produktivitātes pieauguma izredzes nākotnē ir cieši saistītas ar Latvijas uzņēmumu panākumiem eksporta jomā. Latvijas zemo produktivitātes līmeni nosaka ražotāju salīdzinoši vājā līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs un eksportētāju specializēšanās zemā tehnoloģiskā līmeņa ražošanā. Tāpēc Latvijas uzņēmumu produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, lai paplašinātu dalību pasaules vērtības ķēdēs.
Tāpat ziņojumā secināts, ka, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, Latvijai nepieciešama konsolidējoša fiskālā ekspansija, valstij ieguldot finansiālos līdzekļus ekonomikas konkurētspējas veicināšanā.
"Latvijas produktivitātes ziņojums 2020" ietver zinātnisko pamatojumu par uzņēmumu produktivitāti veicinošiem valsts atbalsta kritērijiem. Kritēriji tika izstrādāti, balstoties uz "ORBIS" datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Turpmāk produktivitātes ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, un izstrādāt politikas ieteikumus Latvijas valdībai.
"Latvijas produktivitātes ziņojums 2020" ir Valsts pētījumu programmas zinātniskā projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes (reCOVery-LV)" centrālā daļa, kurš tiek īstenots "LU domnīcas LV PEAK" direktores Inas Šteinbukas vadībā.