Ebreji

Valsts prezidents Valdis Zatlers pauž kategorisku nosodījumu saistībā ar 13.decembra naktī veikto vandālisma aktu pret Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem veltīto pieminekli, nra.lv informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Kāds izraēliešu tūrists, kurš pildījis reliģisku rituālu, izbiedējis citus Jaunzēlandes prāmja pasažierus, kuriem licies aizdomīgi, ka jūdaists pie rokas un pieres piesien dīvaina izskata kastītes. Pretterorisma vienībai pārpratumu gan ātri izdevies noskaidrot, ziņo AFP.

Šonakt Rīgā, Dzirnavu ielā 124, pagaidām nenoskaidroti ļaundari apķēpājuši ebreju glābēja Žaņa Lipkes pieminekli, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Rīgā Jaunajos ebreju kapos apzīmētie pieminekļi ceturtdien pusdienas laikā jau teju notīrīti, un līdz dienas beigām šis darbs būs paveikts, aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks Igors Svincickis.

Aizvadītājā naktī Rīgā, Jaunajos ebreju kapos, Lizuma ielā 4, līdz šim nenoskaidrotas personas apgānījušas vairāk nekā 100 kapu pieminekļu, ar baltu krāsu uzzīmējot uz tiem kāškrustus.

Rumānijā atrasts masu kaps, kurā apglabāti apmēram simts ebreji, kurus holokausta laikā nogalinājuši rumāņu karavīri.

Pēc gada vairāku desmitu ebreju glābēja latvieša Žaņa (īstajā vārdā Jāņa) Lipkes memoriālais muzejs klusā un nelielā Ķīpsalas ieliņā būs pabeigts un atgādinās melnu šķūni – reālu vietu, kur Otrā pasaules kara gados Lipkes ģimene slēpa no nāves ķetnām izglābtos ļaudis, riskējot ar savu dzīvību un brīvību.

Piektdien, 27. augustā, Žaņu vārda dienā, Ķīpsalā, Mazā Balasta dambī 8 tiks atzīmēti Žaņa Lipkes memoriāla ēkas spāru svētki, nra.lv informēja biedrības "Žaņa Lipkes memoriāls" dibinātājs Māris Gailis.

Rumānijas Centrālā banka saņēmusi pārmetumus, ka izlaidusi jaunu monētu, uz kuras attēlots Rumānijas premjers, kurš 1939. gadā ebrejiem atņēma pilsonību. Banka ir noliegusi, ka uz montētas atainojamā personāža izvēle būtu antisemītiska.

Tūkstoši melnā ģērbtu ultraortodoksālo ebreju šodien ir sarīkojuši protesta akciju, lai iebilstu pret Augstākās tiesas lēmumu par reliģiskās skolas dažādas izcelsmes ebreju meiteņu klašu apvienošanu.

Par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai un 20. aprīlī atzīmētajai Izraēlas valsts neatkarības gadadienai ebreju un Vidusjūras restorāna „Menora” pavāri šodien, 5. maijā, Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram dāvāja gardu torti.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu attiecībā uz viedokli par Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktora Efraima Zurofa pēdējo dienu izteikumiem saistībā ar 16.marta norisēm Latvijā, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norāda, ka jebkādi mēģinājumi raksturot kritušo karavīru piemiņu kā nacisma glorifikāciju ir absolūti neadekvāti un nepieņemami.

Mazo Lāčplēša ielu Rīgā plānots pārdēvēt bijušā Latvijas virsrabīna Natana Barkana vārdā, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem sagatavotie materiāli.

Nākamnedēļ Nila Ušakova (SC) vadītajai Rīgas domei būs jāatbild, vai tā atļaus kādu no trim pieteiktajiem leģionāru un tā dēvēto "antifašistu" pasākumiem Brīvības pieminekļa tuvumā 16. martā.

Dienu pirms 16.marta Rīgā plānota holokaustam un ''neonacisma atdzimšanai'' veltīta plaša konference, uz kuru grasās ierasties Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs, šodien vēsta "Latvijas Avīze".

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers un rabīns, ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" vadītājs Menahems Barkahans rīt parakstīs nodomu protokolu par Geto muzeja izveidi Rīgā.

Šodien, starptautiskajā holokausta atceres dienā, Austrijas ārlietu ministrs Mihaels Špindelegers izteicās, ka sabiedrībai jābūt īpaši piesardzīgai pret antisemītisma draudiem, kas kļūst aizvien jūtamāki.

Pirmdienas vakarā Amsterdamā mirusi 100 gadu vecā Miepa Gīsa – pēdējā no cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā palīdzēja vairāku ebreju ģimeņu slēpšanā, bet pēc viņu apcietināšanas atrada un saglabāja ebreju meitenes Annas Frankas dienasgrāmatu, kas vēlāk tulkota 70 valodās un izdota desmitiem miljonu eksemplāru lielās tirāžās.

ar draudu izteikšanu ASV pasažieru lidmašīnā neilgi pirms pacelšanās ceturtdien arestēts kāds vīrietis, kurš kliedza, ka grib nogalināt visus ebrejus.

Grēks būtu sūdzēties, ka Latvijas vēstures historiogrāfijā ir aizmirsta šī senā tauta, kas sāka apmesties latvju zemē jau 16. gadsimtā. Taču pa īstam, zinātniski, ja gribat, akadēmiski ebreju jautājumu varēja sākt pētīt ne totalitārajā, bet tikai atjaunotajā Latvijā, kur Universitātē izveidots Jūdaikas centrs un izaugusi profesionāla šīs problēmas speciālistu grupa: Aivars Stranga, Leo Dribins, Marģers Vestermanis u. c. Rīgā, Andrievs Ezergailis (ASV), Josifs Šteimans un Boriss Volkovičs Daugavpilī.