Valdību veidojošo partiju sadarbības padome ķērusies klāt demogrāfijas tēmas apspriešanai. Vai tas nozīmē, ka, izskatot šā gada budžetu, būs jauni demogrāfijas ultimāti? Visticamāk, jā.
Valdība šodien atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parādniekiem liegt iegādāties un nēsāt šaujamieročus.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nav vienas universālas formula, un nav arī vienas ministrijas spēkos šo problēmu kopumu atrisināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarīkoja priekšlasījumus un jautājumu – atbilžu sesijas jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem par demogrāfisko situāciju Latvijā, bet noslēpa faktus par dzimstības kritumu pēdējos pāris gados līdz viszemākajam līmenim, kāds vispār jebkad bijis Latvijas Republikā.
Politikas saldmes baudītājiem šobrīd uz plītsmalas atrodas bļodiņa ar zaptes putām, ko var laizīt uz nebēdu – ir Gobzema/Kaimiņa kašķis par «Meroni naudu», ir Bordānpartijas seksa skandāls, ir Juraša izdošanas/neizdošanas sāga. Un ir arī Imantam Parādniekam (NA) «speciāli sarūpētais amats Ministru prezidenta paspārnē» – padomnieks demogrāfijas politikas jautājumos.
Ar šo lūdzam novērtēt patiesi kritisko situāciju demogrāfijas jomā un noteikt atbalstu ģimenēm ar bērniem kā vienu no nākamās valdības prioritātēm. Tā tas ir jebkurā atbildīgā ES valstī – demogrāfija līdzās aizsardzībai ir valstu augstākās stratēģiskās prioritātes.
Jelgavas un Jēkabpils iedzīvotāji pēdējos 18 gados visbiežāk emigrējuši uz galvaspilsētu vai tuvējiem novadiem, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.
No Kurzemes reģionā esošajiem novadiem 17 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājies Alsungas un Rucavas novados - attiecīgi par 35,8% un 35,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā pieejamā informācija.
Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.
Ķīna apsver iespēju atcelt ierobežojumus attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē, kas vienā vai otrā formā bijuši spēkā četras desmitgades, otrdien vēsta valsts mediji.
Lai pārvarētu demogrāfisko krīzi Latvijā un Eiropā, nepieciešams meklēt risinājumus iedzīvotāju iedrošināšanai veidot ģimenes un radīt bērnus, tam nodrošinot labvēlīgus apstākļus, šodien pirms foruma "Laiks bērniem. Ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību" žurnālistiem sacīja ģimenes politikas jomas eksperti.
Pagājušajā gadā vidēji mēnesī Latvijā piedzima par 95 bērniem mazāk nekā 2016. gadā, bet šogad caurmērā mēnesī piedzimst par 110 bērniem mazāk, nekā dzima 2017. gadā.
Pērn gan ārzemēs, gan Latvijā populārākie zēnu vārdi bija Roberts, Marks un Markuss, bet starp meitenēm līderes bija Sofija, Alise un Emīlija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās - 2017.gadā piedzima par 1140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā, savukārt 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vietnē “Twitter” dalījies ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas vēsta par latviešu īpatsvaru valsts pilsētās un novados.
Dzimumšūnu — olšūnu vai spermatozoīdu — ziedošanas iespēja raisa visdažādākās emocijas. Kamēr viens steidz palīdzēt tiem, kas pašu spēkiem nespēj tikt pie bērniņa, cits ir skeptisks un baidās, ka dzimumšūnu ziedošanas process nav gana sakārtots un kontrolēts. Arī likumdošanas līmenī notiek diskusijas par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.