Ar šo lūdzam novērtēt patiesi kritisko situāciju demogrāfijas jomā un noteikt atbalstu ģimenēm ar bērniem kā vienu no nākamās valdības prioritātēm. Tā tas ir jebkurā atbildīgā ES valstī – demogrāfija līdzās aizsardzībai ir valstu augstākās stratēģiskās prioritātes.
Jelgavas un Jēkabpils iedzīvotāji pēdējos 18 gados visbiežāk emigrējuši uz galvaspilsētu vai tuvējiem novadiem, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.
No Kurzemes reģionā esošajiem novadiem 17 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājies Alsungas un Rucavas novados - attiecīgi par 35,8% un 35,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā pieejamā informācija.
Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.
Ķīna apsver iespēju atcelt ierobežojumus attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē, kas vienā vai otrā formā bijuši spēkā četras desmitgades, otrdien vēsta valsts mediji.
Lai pārvarētu demogrāfisko krīzi Latvijā un Eiropā, nepieciešams meklēt risinājumus iedzīvotāju iedrošināšanai veidot ģimenes un radīt bērnus, tam nodrošinot labvēlīgus apstākļus, šodien pirms foruma "Laiks bērniem. Ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību" žurnālistiem sacīja ģimenes politikas jomas eksperti.
Pagājušajā gadā vidēji mēnesī Latvijā piedzima par 95 bērniem mazāk nekā 2016. gadā, bet šogad caurmērā mēnesī piedzimst par 110 bērniem mazāk, nekā dzima 2017. gadā.
Pērn gan ārzemēs, gan Latvijā populārākie zēnu vārdi bija Roberts, Marks un Markuss, bet starp meitenēm līderes bija Sofija, Alise un Emīlija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās - 2017.gadā piedzima par 1140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā, savukārt 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vietnē “Twitter” dalījies ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas vēsta par latviešu īpatsvaru valsts pilsētās un novados.
Dzimumšūnu — olšūnu vai spermatozoīdu — ziedošanas iespēja raisa visdažādākās emocijas. Kamēr viens steidz palīdzēt tiem, kas pašu spēkiem nespēj tikt pie bērniņa, cits ir skeptisks un baidās, ka dzimumšūnu ziedošanas process nav gana sakārtots un kontrolēts. Arī likumdošanas līmenī notiek diskusijas par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.
"Pasaules vēsturē tūkstošiem nāciju ir dzimušas un mirušas. Šobrīd mēs esam nonākuši pie šīs robežas. Esmu par šo tematu runājis un rakstījis gadiem ilgi. Mēs kā nācija izzūdam. Tie ir sausi, skaidri skaitļi, kas par to liecina,” rakstnieks un publicists Otto Ozols ieskicē Latvijas valsts nākotni.
Tas, ka no trijām Baltijas valstīm vienīgi Igaunijā pērn pieaudzis iedzīvotāju skaits, jau vairs nepārsteidz. Uzmanību vairāk saista dati par to, ka iedzīvotāju skaita kritumu Latvijas un Lietuvas gadījumā amortizē iebraucēji, reemigranti, bet Igaunijas gadījumā tieši viņi dod pamanāmu plusa zīmi.
Krievijas biznesa laikraksts ''Vzgļad'' veikuši Latvijas panākumu 15 gados, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, analīzi. Rezultāti, viņuprāt, neesot iepriecinoši.
Pastāv iespēja līdz 2020.gadam nesasniegt iecerēto mērķi par jaundzimušo bērnu skaitu pieaugumu, secināts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas uzraudzības ziņojuma projektā.