Ministrijas nesteidz iesniegt priekšlikumus demogrāfijas uzlabošanai

Atbilstoši Demogrāfisko lietu padomes šā gada 1.aprīļa sēdē nolemtajam, lai noteiktu nākamgad īstenojamos prioritāros pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbildīgajām ministrijām līdz 16.maijam bija jāsagatavo un jāiesniedz LM priekšlikumi ar konkrētu rīcību noteiktās jomās. Priekšlikumiem bija jāietver konkrēti rīcības plāni ar sasniedzamajiem rezultātiem, finansējuma aprēķiniem un avotiem.

No LM puses ir sagatavoti priekšlikumi pabalstu ģimenēm ar bērniem pārskatīšanai - prioritāri bērna kopšanas pabalsta sasaistei ar ienākumu mediānu, norādīja ministrijā. Tāpat priekšlikumi sagatavoti arī attiecībā uz atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem - pabalstiem audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, kā arī atbalsta pakalpojumiem.

LETA jau rakstīja, ka LM nākamgad primāri rosinās palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Ministrs uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī.

Tāpat ļoti svarīgs ir bērnu piedzimšanas pabalsts, uzsvēra ministrs. Vienlaikus ir daudz pabalstu, kas nav pārskatīti pat 20 gadus, piemēram, ārpusģimenes aprūpes pabalsti, skaidroja Uzulnieks, atklājot, ka LM rosinās tos celt par 30%. Tāpat ir jānodrošina pietiekami liels atbalsts specializētajām audžuģimenēm, piebilda ministrs.

Arī atbalstu audžuģimenēm ministrs rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, lai tas ik gadu tiktu indeksēts. "Lai nav tā, ka mums ir finansējums, mēs to iedodam un desmit gadus aizmirstam," uzsvēra Uzulnieks.

Visam iepriekšminētajiem ir nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, atklāja ministrs.

Viņš gan nevarēja nosaukt finansējuma avotus. Uzulnieks atzina, ka LM budžetā to nav. Viņš atklāja, ka Ekonomikas ministrijai un LM ir skaidrs, ko darīt savās jomās, proti, attiecībā uz mājokļa jautājumu un pabalstiem, bet no pārējiem iesaistītajiem informācija tiek gaidīta.

Šī gada aprīļa sākumā Demogrāfisko lietu padomes sēdē izskatītajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību norādītie atbalstāmie pasākumi plānoti sadarbībā ar Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju un citām institūcijām. Virkne ieceru saistītas arī ar pašvaldību, nevalstisko organizāciju un arodbiedrību iesaisti.

Tāpat ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām.

Vienlaikus sevišķi būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem un citi atbalsta mehānismi.

Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta, secinājusi LM.

Vienlaikus esot jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, radot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu, norāda LM.

Papildus atbalsta mehānismu stiprināšanai jāstrādā, lai mazinātu riskus mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem, veicinātu sabiedrības veselības uzturēšanu, izglītošanos un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs.

Kā skaidro LM, līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi, domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu.

LETA jau rakstīja, ka minētajā LM ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību paredzēts darboties trīs rīcības virzienos. Pirmkārt, orientējoties uz ikvienu bērnu kā vērtību, tiek ietverti atbalsta pasākumi bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanai. Otrkārt, veicinot kvalitatīvu dzīves vidi, un, treškārt, pēc iespējas mazinot iemeslus cilvēku migrācijai un veicinot remigrāciju.

Ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025.gadā paredzēts nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 2026.gadā un turpmākajos gados jautājums par papildu finansējumu skatāms kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, atbildīgajām ministrijām iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš paudis pārliecību, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai galvenie risinājumi ir pabalstu pārskatīšana, veselības aprūpes uzlabošana un mājokļu pieejamības veicināšana.