Ķīnas sociologi ceļ trauksmi par dzimstības sabrukumu valstī
Valstij saskaroties ar demogrāfiskās krīzes saasināšanos, Ķīnā pērn krasi samazinājies reģistrēto laulību skaits, vēsta portāls "newsweek.com".
Pēc septiņus gadus ilgas lejupslīdes Ķīnas dzimstības līmenis pagājušajā gadā nedaudz palielinājās, un analītiķi to ir skaidrojuši ar stingrās kovida mājsēdes beigām un ar to, ka 2024. gads bija Pūķa gads, kas ir labvēlīga zīme Mēness zodiakā.
Taču eksperti negaida, ka šī tendence turpināsies, un politikas veidotāji arvien vairāk uztraucas par spriedzi sabiedrības veselībai un pensiju sistēmai, jo aizvien sarūkošajam darbaspēkam ir jāatbalsta rekordliels pensionāru skaits.
Jaunie Civillietu ministrijas dati liecina, ka Ķīnā, kurā dzīvo 1,4 miljardi cilvēku, pagājušajā gadā tika reģistrēts tikai 6,1 miljons laulību, kas ir par 20,5 procentiem mazāk nekā 2023. gadā un ir daļa no desmit gadus ilga krituma.
Šis rādītājs ir par 54 procentiem mazāks nekā 2013. gadā. Tikmēr reģistrēto šķiršanās gadījumu skaits ir palielinājies par 1,1 procentu salīdzinājumā ar 2023. gadu. Šīs ziņas liecina par sliktu Ķīnas dzimstības līmenim, kas, tāpat kā pārējā Austrumāzijā, ir cieši saistīts ar laulībām.
Kopš 2015. gada, kad Ķīna atteicās no savas gadu desmitiem ilgās viena bērna politikas, tā ir palielinājusi vienā mājsaimniecībā atļauto dzimušo skaitu līdz diviem, pēc tam trim bērniem, centrālajām un vietējām valdībām ieviešot virkni atbalstošu politiku. Tomēr šie pasākumi lielā mērā nav spējuši novērst mainīgo attieksmi pret bērnu audzināšanu, pieaugot dzīves dārdzībai.
Zemāks, nekā gaidīts, dzimstības līmenis lielākajās valstīs, īpaši Ķīnā, ir samazinājis globālo kopējo dzimstības līmeni līdz 2,2 dzimušajiem uz vienu sievieti. Tas ir mazāks par 2,4, ko eksperti prognozēja 2013. gadā, liecina ANO Pasaules auglības ziņojums.
Tiek uzskatīts, ka dzimstības koeficientam ir jābūt vismaz 2,1, lai aizstātu novecojošo populāciju.
Viktorijas universitātes Politikas pētījumu centra Melburnā Austrālijā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ksidžins Pengs skaidroja medijiem, ka "jaunākās paaudzes strādā tik smagi. Viņiem nav daudz elastības, lai veidotu lielu ģimeni. Tāpat ir mainījusies viņu attieksme pret to, vai radīt bērnus vai pat precēties”.
"Ķīnā sieviešu izglītības līmenis [vidēji] ir augstāks nekā vīriešiem. Daudzas sievietes gūst panākumus karjerā, tāpēc nevēlas radīt vairāk bērnu, jo tas ietekmē viņu karjeras attīstību. Un arī darba tirgū ir diskriminācija [..] Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc dzimstības līmenis samazinās."
Viskonsinas-Medisonas universitātes vecākais zinātnieks Ji Fuksians, kurš veic demogrāfijas pētījumus, vietnē X rakstīja: "Ja turpināsies šī satraucošā tendence, [laulību skaits] līdz 2029. gadam samazināsies zem 3 miljoniem, kas nozīmē, ka dzimstība sabruks. Ķīnas valdības politiskās un ekonomiskās ambīcijas sagraus tās demogrāfiskais Ahillejs."