Pirms citēt virsrakstā pieminēto tvitera ierakstu, precizēsim, par kurām mūsu izcilā režisora Alvja Hermaņa prognozēm būs runa. Nesen “Neatkarīgajā” bija publicēta mana intervija ar režisoru, bet paliela mūsu sarunas daļa galīgajā redakcijā palika “ārpus kadra”. Tajā skaitā Hermaņa skatījums uz Eiropas nākotni. Tas bija visnotaļ pesimistisks, un šo pesimismu viņš pamatoja ar demogrāfisko realitāti.
Dzimstības pieauguma veicināšanai būtu nepieciešams palielināt bērnu kopšanas pabalstu, paredz viens no piedāvātajiem tautas ataudzes veicināšanas pasākumiem, kurus šodien pasākumā prezentēja sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Nav pamata uzskatīt, ka dzimstība dažādām tautībām ir radikāli atšķirīga, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore un demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa.
Demogrāfiskā situācija Latvijā joprojām ir ļoti slikta, bet tā nav tik katastrofāla, kā brīžiem varēja paredzēt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Uz nākamo ziemu solītā “mērķēto pabalstu” sistēma novedīs līdz galam jau iesākto ģimeņu specializāciju – mazākajai daļai valsts apmaksātā bērnkopībā un lielākajai daļai darbaholismā bez nekādiem bērniem, lai pēc nodokļu nomaksas atliktu nauda izdzīvošanai.
Ķīnas dzimstības rādītāji pērn sarukuši līdz rekordzemam līmenim, vairojot satraukumu par demogrāfisko krīzi, kas darbaspēka straujās novecošanās rezultātā draud ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Atbalsts demogrāfijai jāizsaka ne tikai pabalstos, bet arī reālos un jēgpilnos pasākumos, uzskata Demogrāfijas lietu centra pārstāve, finanšu ministra padomniece Karina Ploka (JV).
Viena no būtiskākajām problēmām, kas Latvijā būtu jārisina demogrāfijas jomā, ir pašvaldības bērnudārzu nepieejamība, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Turpinoties potenciālo vecāku skaita sarukumam un viņiem nesaņemot gana adekvātu atbalstu no valsts, turklāt situāciju vēl vairāk negatīvā virzienā ietekmējot Covid-19 krīzei, šogad jaundzimušo skaita sarukums Latvijā gaidāms lielāks nekā pērn, prognozēja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Cik pašsaprotama ir dzimstības samazināšanās Krišjāņa Kariņa valdības politikas rezultātā, tik nesaprotama ir mirstības stabilitāte par spīti Covid-19 sērgai.
Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp –4,9% Igaunijā un –5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir –12,5% pret pagājušo gadu.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi provizoriskos janvāra dzimtsarakstu iestādēs reģistrētos dabiskās kustības rādītājus, papildinot ar notikumu reģistrācijas laikrindu, sākot ar 2000. gadu.
Patlaban spēkā esošais Nacionālais attīstības plāns, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam jeb NAP2020, ir izpildīts par 70%, tomēr lielākās grūtības radījusi mērķa sasniegšana demogrāfijas jomā, piektdien žurnālistiem atzina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Pēteris Vilks.
Rīgas domes Budžeta komisija ir izskatījusi pilsētas 2020. gada budžeta projektu, bet verdiktu teiks pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komiteja un Rīgas domes deputāti. Budžeta projekts iepriecē jaunos vecākus, dabas aizstāvjus un seniorus, jo ir sociāli orientēts.
Vairākums no tiem, kuri Latvijā spējīgi rakstiski apcerēt ar demogrāfiju saistītus jautājumus, apvienojuši spēkus un grāmatā Tautas ataudze Latvijā vēlreiz paraustījuši sabiedrību aiz sāpīgā valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās kupra.
Valdības rīcības programmā kopumā un tās sadaļā LATVIJAS CILVĒKI. Demogrāfija grūti pamanīt kaut ko tādu, kas tiešām spētu novērst dzimstības kritumu Latvijā.