Uzulnieks: demogrāfijai valstī jābūt otrai prioritātei aiz drošības

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Demogrāfijai valstī jābūt otrai prioritātei aiz drošības, piektdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja ceturtdien amatā apstiprinātais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Jaunais ministrs vērtēja, ka iepriekšējais ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir sācis vairākus svarīgus darbus, kas jāturpina.

"Ir labas lietas, kas ir iesāktas, kā demogrāfijas attīstības plāns, ko noteikti vajadzētu ieviest dzīvē uz nākamo gadu. Skatīsimies attiecībā uz pensiju pilnveidošanu, bāzes pensijas ieviešanu," komentēja Uzulnieks.

Viņa trešā prioritāte ir nodarbinātība, jo Latvijā trūkst darba roku.

Politiķis stāstīja, ka sarunās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) klāstījis, ka demogrāfijai un ģimenēm ar bērniem ir jābūt prioritātei.

Tāpat kā mēs meklējam papildu finansējumu aizsardzībai, mums ir jāmeklē finansējums arī atbalstam ģimenēm ar bērniem," pārliecināts Uzulnieks, kurš uzskata, ka visiem Saeimas deputātiem demogrāfijai ir jābūt otrai svarīgākajai prioritātei aiz drošības.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, Uzulnieks stāstīja, ka, "ar lielu pakotni nenāksim", iniciatīvas tiks sadalītas uz vairākiem gadiem. Vienlaikus tikšot strādāts, lai jau nākamgad ģimenes ar bērniem izjustu finansiālu atbalstu.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimā izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināta Dace Melbārde (JV), labklājības ministrs turpmāk būs Uzulnieks, bet satiksmes ministra amatā atbalstīts Atis Švinka (P).

Ministru prezidente, "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Auguli. Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Latvijā

Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Svarīgākais