Latvijā šogad janvārī reģistrēti 1050 jaundzimušie, kas ir par 7,9% jeb 90 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.
Lai uzlabotu dzimstības rādītājus, Latvijā būtu nepieciešams nodrošināt finansiālo stabilitāti jaunajām ģimenēm, mazinot viņu vēlmi atlikt bērnu radīšanu, trešdien sprieduši Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdes dalībnieki.
"Ir bēdīgi domāt par to, ka cilvēki, kas ir politiski atbildīgi, kuri tiešām varētu ietekmēt dzimstības līkni, ir uzskatījuši, ka tas nav tiks svarīgs jautājums," TV24 raidījumā "Preses klubs", komentējot demogrāfijas jautājumu, sacīja Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Klaniņš.
Lai risinātu demogrāfisko situāciju valstī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lūgs Ministru prezidenti nekavējoties sasaukt demogrāfisko lietu padomi.
Pirms citēt virsrakstā pieminēto tvitera ierakstu, precizēsim, par kurām mūsu izcilā režisora Alvja Hermaņa prognozēm būs runa. Nesen “Neatkarīgajā” bija publicēta mana intervija ar režisoru, bet paliela mūsu sarunas daļa galīgajā redakcijā palika “ārpus kadra”. Tajā skaitā Hermaņa skatījums uz Eiropas nākotni. Tas bija visnotaļ pesimistisks, un šo pesimismu viņš pamatoja ar demogrāfisko realitāti.
Dzimstības pieauguma veicināšanai būtu nepieciešams palielināt bērnu kopšanas pabalstu, paredz viens no piedāvātajiem tautas ataudzes veicināšanas pasākumiem, kurus šodien pasākumā prezentēja sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Nav pamata uzskatīt, ka dzimstība dažādām tautībām ir radikāli atšķirīga, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore un demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa.
Demogrāfiskā situācija Latvijā joprojām ir ļoti slikta, bet tā nav tik katastrofāla, kā brīžiem varēja paredzēt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Uz nākamo ziemu solītā “mērķēto pabalstu” sistēma novedīs līdz galam jau iesākto ģimeņu specializāciju – mazākajai daļai valsts apmaksātā bērnkopībā un lielākajai daļai darbaholismā bez nekādiem bērniem, lai pēc nodokļu nomaksas atliktu nauda izdzīvošanai.
Ķīnas dzimstības rādītāji pērn sarukuši līdz rekordzemam līmenim, vairojot satraukumu par demogrāfisko krīzi, kas darbaspēka straujās novecošanās rezultātā draud ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Atbalsts demogrāfijai jāizsaka ne tikai pabalstos, bet arī reālos un jēgpilnos pasākumos, uzskata Demogrāfijas lietu centra pārstāve, finanšu ministra padomniece Karina Ploka (JV).
Viena no būtiskākajām problēmām, kas Latvijā būtu jārisina demogrāfijas jomā, ir pašvaldības bērnudārzu nepieejamība, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Turpinoties potenciālo vecāku skaita sarukumam un viņiem nesaņemot gana adekvātu atbalstu no valsts, turklāt situāciju vēl vairāk negatīvā virzienā ietekmējot Covid-19 krīzei, šogad jaundzimušo skaita sarukums Latvijā gaidāms lielāks nekā pērn, prognozēja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Cik pašsaprotama ir dzimstības samazināšanās Krišjāņa Kariņa valdības politikas rezultātā, tik nesaprotama ir mirstības stabilitāte par spīti Covid-19 sērgai.
Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp –4,9% Igaunijā un –5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir –12,5% pret pagājušo gadu.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi provizoriskos janvāra dzimtsarakstu iestādēs reģistrētos dabiskās kustības rādītājus, papildinot ar notikumu reģistrācijas laikrindu, sākot ar 2000. gadu.