Ilgtermiņā Latvijai vajadzētu pāriet uz tādu ģimenes valsts pabalstu sistēmu, kurā izmaksājamās naudas apmērs ir atkarīgs tieši no apgādājamo, nevis visu bērnu skaita, tomēr vienlaikus nedrīkst pieļaut, ka šo izmaiņu rezultātā daudzu ģimeņu ikmēneša ienākumi sarūk, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9% vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk*. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tā ka demogrāfijas sekmēšanai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 28,2 miljoni eiro, nākamais gads labklājības jomā tiks aizvadīts demogrāfijas zīmē, sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kad jau šķita, ka budžeta un nodokļu reformu strīdīgākie jautājumi atrisināti un viss aizies uz urrā, Nacionālā apvienība (NA) izvilka savu kārtējo demogrāfijas ultimātu.
Vairāk satraukties par to, kuram politiskajam spēkam atdot vai neatdot priekšvēlēšanu tribīni ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju oligarhu lietā, politiķiem un sabiedrībai vajadzētu par būtisko dzimstības un iedzīvotāju skaita kritumu. Kādu pienesumu te dos nupat Saeimas atbalstītā nodokļu reforma, kuru kā vienu no būtiskiem demogrāfiju normalizējošiem faktoriem minējuši eksperti?
Patvēruma meklētājiem Latvijā pēc statusa saņemšanas ir jāizvēlas starp ēdienu un mājokli, jo pabalsts visu nenosedz, intervijā “900 sekundes” norādīja demogrāfs un ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.
Lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, Demogrāfisko lietu centrs varētu rosināt veikt izmaiņas pensiju sistēmā, īstenot papildu atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidot iedzīvotāju prasmes ģimenes jautājumos.
Kopš 2011. gada demogrāfiskās bedres, kad Latvijas sievietes dzemdēja vidēji 1.35 bērnus, šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies un statistika sasniegusi rādītāju 1.65 bērns vienai sievietei. Jāpiebilst, ka arī uz kopējā Eiropas valstu fona mēs neizskatamies nemaz tik bēdīgi. 28 valstu vidū Latvija ieņem 9 vietu, apsteidzot gan Igauniju, gan Lietuvu.
Pirmais iespaids par Latvijas 2015. gada demogrāfisko bilanci ir visu rādītāju sarukums. Turpina sarukt ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī šī sarukuma temps.
Latvijā steidzami nepieciešams uzlabot ģimenes atbalsta politiku, uzskata demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs. Nākotnes fonds rosina ieviest visaptverošu programmu Māras solis ģimenēm ar bērniem, kas būtu realizējama līdz Latvijas valsts simtgadei 2018. gadā.
Jau trešo gadu pēc kārtas vērojama pozitīva tendence palielināties pabalsta jaundzimušajiem rīdziniekiem saņēmēju skaitam, kas liecina par to, ka palielinās jaundzimušo rīdzinieku skaits. 2014.gadā tika piešķirti 7 183 pabalsti jaundzimušajiem rīdziniekiem, kas ir par 7% vairāk kā 2013.gadā (6 710 pabalsta saņēmēji). Kopumā 2014.gadā Latvijā ir reģistrēti 21 532 jaundzimušie (2013.gadā 20 340), 33% no tiem – rīdzinieki. 2014. gada decembrī jaundzimušā pabalstu saņēma 548 rīdzinieki, bet 2015. gada janvārī jau 746 rīdzinieki.