Demogrāfisko datu spogulī Latvija sāk līdzināties attīstītajām jeb bagātajām valstīm, kurā pamatiedzīvotāju izmiršanu kaut daļēji kompensē cilvēku piesaistīšana no trūcīgākām vietām pasaulē.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši atzīmē, ka 2023. gadā pirmo reizi kopš 1990. gada atbraucēju ir bijis vairāk kā aizbraucēju, neskaitot ukraiņu bēgļus. Ja ņem vērā arī šo bēgļu straumi, ko izraisīja Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukums Ukrainā, tad iebraucēju pārsvars pār izbraucējiem bijis jau divus gadus pēc kārtas. Pagājušajā gadā cilvēku pieplūdums no Ukrainas vēl turpinājies, taču 2023. gada laikā no Ukrainas uz apmešanos Latvijā ieradušos 4,4 tūkstošu cilvēku izrādījās gandrīz divreiz mazāk nekā 8,2 tūkstošu remigrantu (cilvēku ar Latvijas pilsoņu, nepilsoņu vai Latvijā dzimušo statusu). Visu vārtu atvēršanu imigrantiem Latvija novilcinās vēl dažus gadus līdz brīdim, kad atlikušo iedzīvotāju skaita un darbspējas zuduma dēļ Latvijā vairs nebūs iespējams uzturēt valsts aparāta funkcionēšanai nepieciešamo komunālās saimniecības, satiksmes, medicīnas u.c. pakalpojumu apjomu. Jautājums tikai, vai ar vārtu atvēršanu būs līdzēts, lai cilvēki nāktu iekšā? Kāpēc lai ārzemnieki un cittautieši uzņemtos aprūpēt maksātnespējīgus latviešus veco ļaužu patversmēs gan šo vārdu tiešajā nozīmē, gan Latvijā kā pārsvarā darbnespējīgu cilvēku apdzīvotā teritorijā kopumā? Drīzāk Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā daļa atkal emigrēs - atbrīvosies no rūpēm un atbildības par saviem vecajiem radiniekiem un veco paaudzi kopumā, nekā svešinieki ieradīsies šādas rūpes uzņemties.
Ticēsim CSP, ka pagājušā gada laikā Latvijā pastāvīgi dzīvojušo cilvēku skaits samazinājies par 11 126 cilvēkiem un šā gada 1. janvārī Latvijā atlikuši 1 871 882 iedzīvotāji. Mirušo skaits pārsniedzis dzimušo skaitu par 14 541 cilvēku, bet iebraukušo skaits pārsniedzis izbraukušo skaitu par 2 415 cilvēkiem. Pat ja precīzais, ar cilvēciskajām izziņas spējām principā nenoskaidrojamais iedzīvotāju skaits par dažiem vai dažiem desmitiem cilvēku atšķiras no šeit nosauktajiem skaitļiem, tad tomēr neviens nevarēs taisnoties, ka nepareizus secinājumus un lēmumus viņš pieņēmis kļūdainu statistisko datu dēļ.
Cilvēku skaitīšana ar pretenzijām kaut vienu reizi gadā nosaukt pilnīgi precīzu iedzīvotāju skaitu notiek, izpētot to, kuru cilvēku vēršanās valsts iestādēs pārskata gada laikā atzīmēta šo iestāžu datu bāzēs. Ja nevienā datu bāzē nekādas jaunas ziņas par cilvēku nav parādījušās, tad mākslīgais intelekts atskaita viņu no pastāvīgi dzīvojošiem Latvijā. Ja viņa saziņa ar valsts iestādēm atjaunojusies, tad fiksējama viņa atgriešanās Latvijā neatkarīgi no tā, ka robežsargi viņu nav uzskaitījuši.
CSP nepretendē pateikt, cik daudzi cilvēki 1. janvārī fiziski atradušies Latvijā. Citiem vārdiem sakot, netiek fiksēti ne izbraukušie, ne iebraukuši tūristi un iebraukušajiem tūristiem pielīdzinātie termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji, ja termiņš īsāks par vienu gadu. Ja termiņš garāks vai cilvēkam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tad viņa klātbūtni nosaka atbilstoši saziņai ar valsts iestādēm.
Viens no pārskata gada tračiem bija uzturēšanās atļauju anulēšana Krievijas pilsoņiem, kuri nav spējuši nokārtot valsts valodas eksāmenu. CSP ir ieskaitījusi starp iedzīvotājiem tos, kuriem atļaujas šeit dzīvot vairs nav, bet toties ir saziņa ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) u.tml. iestādēm, lūdzot iespēju kaut vai uz laiku vēl palikt Latvijā.
CSP nosauktais 1 871 882 iedzīvotāju skaits pamanāmi atšķiras no PMLP Fizisko personu reģistrā iekļauto 2 041 553 cilvēku skaita. Tādējādi valsts pārstāvjiem ir legāls pamats izplatīt informāciju par Latviju kā par valsti ar iedzīvotāju skaitu virs diviem miljoniem. Vēl jo krampjaināk pie PMLP datiem turas pašvaldības, starp kurām PMLP sadalījusi 2 041 553 fizisko personu adreses. Pašvaldībām ļoti gribas kaut mākslīgi uzpūst lielāku iedzīvotāju skaitu nekā kaimiņu pašvaldībās un mazināt iespaidu, ka pašvaldības iestādēs strādā vairāk cilvēku, nekā attiecīgajā pašvaldībā dzīvo.
Papildus vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku Latvijā PMLP uzrāda vēl 241 977 Latvijas valstspiederīgos ārzemēs. Adrešu Latvijā viņiem vairs nav, bet viņu adreses ārzemēs Latvijas valstij skaitās zināmas, pat ja tās nav pārbaudītas un aktualizētas.
Sensācija ar iebraukušo skaita pārsvaru pār izbraukušo skaitu nekādi neattiecas uz iedzīvotāju dabisko kustību.
Jaundzimušo skaits 2023. gadā kārtējo reizi uzstādījis antirekordu Latvijas Republikas 106 gadu pastāvēšanas vēsturē un tagadējā Latvijas teritorijā, kurā 14 490 bērni gada laikā iepriekš piedzima varbūt Ziemeļu kara laikā. Te runa tikai par dzīvi dzimušo bērnu skaitu, bet ne par bērnu un visu cilvēku mirstību līdz 20. gadsimtam, kad dzimstība un mirstība nonāca savās tagadējās attiecībās. Tajās neiekļaujas divu pasaules karu gadi.
Jāturpina brīnīties par to, ka Latvijā vēl vispār dzimst bērni par spīti tam, ka gandrīz katru gadu kopš 1990. gada tiek atzīmēts straujšs dzimstības samazinājums pret iepriekšējo gadu. 2023. gada devums šajā procesā ir mīnus 1 464 bērni jeb mīnus 9,2% pret 2022. Matemātiskais noslēpums dzimstības samazinājuma salāgošanai ar dzimstība saglabāšanos ir tāds, ka attiecībā pret aizvien zemāku bāzi lielus samazinājuma procentus dod aizvien mazāks jaundzimušo skaita samazinājums. Tomēr samazinājuma samazinājums nav palielinājums. Nekāds pamatojums latviešu tautas izdzīvošanai no tā nerodas.
Ik pa laikam atskan nostāsti par Latvijas izcelsmes jaundzimušajiem ārzemēs, kuri atgriezīsies Latvijā un visus izglābs. Atgriešanās iespējamība ir reāla, ko pēdējie gadi apliecina, bet nav daudz to, kuri varētu atgriezties. Pagājušā gada garumā CSP mēnesi pēc mēneša informēja par jaundzimušo skaitu un noveda rezultātu līdz 14 121 bērnam, bet vakar datus mainīja un palielināja jaundzimušo skaitu līdz 14 490 bērniem. Tā tas atkārtojas gadu no gada, ka lēni savācamās ziņās par bērniem, kuri piedzimuši Latvija pavalstniekiem ārzemēs, papildina Latvijas jaundzimušo precizēto kopskaitu par 200-300 bērniem. Kamēr remigrācija bija niecīga, viņus pieskaitīja Latvija iedzīvotāju kopumam atbilstoši “Eurostat” noteiktajai kārtībai neatkarīgi no ļoti lielās varbūtības, ka jau nākamajā gadā viņus no iedzīvotāju skaita nāksies dzēst, jo nekādas attiecības starp viņu ģimenēm un Latvijas iestādēm neparādīsies. Tagad ģimeņu atgriešanās varbūtība samērā liela, bet toties ir riski remigrantu emigrācijai.
Latvijai jau sen kā pielipis raksturojums, ka mirstība divreiz augstāka par dzimstību. 2023. gads devis 28 031 mirušo pret 14 490 dzimušajiem. No mākslinieciskā izteiksmes līdzekļa par aritmētisku faktu šo apgalvojumu padarīja 2021. gads ar kovidtrakumu palīdzību: 34 600 mirušie pret 17 420 dzimušajiem. Pirms tam risinājās gara un zigzagveidīga dzimstības grimšana attiecībā pret mirstību. Atjaunotā Latvijas Republika startēja ar 37,9 tūkstošiem dzimušo pret 34,8 tūkstošiem mirušo. Jau nākamajā gadā dzimstība un mirstība izlīdzinājās 34,6 tūkstošu līmenī. Pēc tam dzimstība samazinājās strauji, bet mirstība - palēnām. Mirstību samazināja dzīves līmeņa paaugstināšanās ar dzīves ilguma pieaugumu. Absolūtos skaitļos mirušo skaitu samazina arī iedzīvotāju kopskaita samazināšanās, taču mirstības samazinājums padara iedzīvotāju kopskaita zudumu visai neuzkrītošu.
Ar Covid-19 palīdzību mirstība tika atkal pacelta virs 30 tūkstošiem nāvju gadā. Bez kovidpalīdzības mirstība tik augstu noturēties pagaidām nespēj. Uz 30 tūkstošiem un vairāk nāvju gadā Latvijai nākas gatavoties atbilstoši iedzīvotāju novecošanai.
Sabiedrības novecošanas raksturošanai CSP sniedza tādu interesantu sakarību, ka bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pagājušā gada laikā samazinājies par 7 661, kas gandrīz aizsniedzās līdz 8 004, cik daudz no sava kopskaita zaudējusi daudz lielāka cilvēku grupa vecumā starp 15 un 63 gadiem. Samērā neliela daļa no šī samazinājuma ir uz nāves rēķina, bet vairākums ticis pāri 64 gadiem un ar 4 539 cilvēku uzviju kompensējis zaudējumus, kādus rada nāves biežā viesošanās pie vecajiem cilvēkiem.
CSP datus var grupēt un raksturot vēl daudzos veidos, vienmēr nonākot pie viena un tā paša, ka Latvijas iedzīvotāju kopuma nomaiņa ir dažu turpmāko gadu desmitu jautājums.
