Latvijā pērn par 11,5% samazinājies jaundzimušo skaits; palielinās jauno māmiņu vidējais vecums

© pexels.com

Ģimene ir pamats visai mūsu dzīvei, jo mūsu vecāku sniegtais piemērs un iemācītās vērtības kalpo kā mēraukla visa mūža garumā, sveicot Starptautiskajā ģimenes dienā, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atzīmē, ka tieši ģimenē veidojas galvenie uzskati par to, kas ir labi vai slikti, pareizi vai nepareizi, godīgi vai negodīgi, un tieši ar šo vērtību apgūšanu cilvēks apzinās sevi kā personību un atrod savu vietu sabiedrībā, kas nosaka viņa dzīves kvalitāti un labbūtību. Tas ir ļoti būtiski stipras valsts un saliedētas sabiedrības pastāvēšanā, uzsver Augulis.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM), šodien pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ģimenes diena. To ir iedibinājusi ANO Ģenerālā asambleja 1993.gadā. Savukārt Latvijā Ģimenes dienu kā oficiālus svētkus atzīmē salīdzinoši nesen - kopš 2008.gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15.maijā, tajā godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2023.gadā piedzima 14 121 bērns - par 11,5% jeb 1833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gadā.

2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 361 000 bērnu vecumā līdz 17 gadiem, kas ir 19,2% no visiem iedzīvotājiem. No 2016.gada sākuma bērnu līdz 17 gadiem skaits palielinājies par 9100 jeb 2,6%, ko veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā. 2023.gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Pierīgā (22,3%), bet vismazākais - Latgalē (16,6%). Tikmēr novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,8% Krāslavas novadā līdz 30,8% Mārupes novadā.

Saskaņā ar CSP datiem 2022.gadā 27,6% no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, tai skaitā 5,8% mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,2% - pāri ar diviem bērniem, 2,3% - pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,7% mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem.

2023.gadā tika reģistrētas 10 762 laulības, kas ir par 9,2% jeb 1086 laulībām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Noslēgto laulību skaits pēc 2020.gada pakāpeniski pieauga, turpretī 2023.gadā ir noslēgts tikai par 60 laulībām vairāk nekā 2020.gadā, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi Covid-19 pandēmijas dēļ.

LM informē, ka kopš 1994.gada jaundzimušā mātes vidējais vecums palielinās. Visaugstākie dzimstības rādītāji ir sievietēm 25 - 34 gadu vecumā - 59,2% bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2022.gadā bija 30,3 gadi, kopš 2011.gada tas palielinājies par 1,3 gadiem, piedzimstot pirmajam bērnam - 27,6 gadi. Arī tēva vidējais vecums palielinās.

Ministrijā norāda, ka pieaug arī bērnu skaits, kas piedzimst sievietēm pēc 40 gadiem, kā arī otro, trešo un ceturto bērnu skaits un īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2022.gadā 36,6% jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē (2012.gadā - 36,3%), 17,4% - trešais (12,0%), 5,3% - ceturtais (3,4%). Salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis dzimušo skaits un īpatsvars sievietēm virs 40 gadu vecuma, un tie pārsvarā nav pirmie bērni. 2022.gadā tie bija 5,8% no visiem jaundzimušajiem, bet 2012.gadā - 3%.

Latvijā

Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) nav saņēmis oficiālu informāciju par avāriju Rostovas atomelektrostacijā, un radiācijas līmenis Latvijā atbilst ikdienas situācijai, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Svarīgākais