Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzrāda patēriņa cenu vidējo kāpumu šā gada sākumā par 2% attiecībā pret pagājušā gada janvāri un nemainību attiecībā pret pagājušā gada decembri.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, ir palielinājies par 2,8%.
Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi, ka automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas pieaugums Latvijā par 46,6% nodrošinājis rūpniecības kopapjoma pieaugumu par 11%.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pacentusies atrast Latvijā vienlaikus inflāciju un deflāciju, kas brīnišķīgā kārtā, bet bez jebkādām statistiķu manipulācijām atbilst vajadzībai pēc šiem rādītājiem.
3. novembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskoja patiesi iedvesmojošus Latvijas rūpniecības darbības rezultātus. Publiskotā informācija liecina, ka «2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%».
Pēc darbaspēju vecumā sieviešu skaits Latvijā gandrīz divreiz pārsniedz vīriešu skaitu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija par situāciju 2016.gada sākumā.
Ceturtdien, 7.jūlijā, Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) iepazīšanās vizītē ieradās Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tikšanās laikā CSP priekšniece Aija Žīgure ministru iepazīstināja ar iestādes organizatorisko struktūru, statistikas ražošanas procesa organizāciju iestādē, oficiālās statistikas programmu, kā arī ar pārvaldes pirmajā pusgadā paveikto un turpmāk veicamajiem uzdevumiem u.c. jautājumiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina: šī gada pirmajā ceturksnī uz 1 967 200 Latvijas iedzīvotājiem reģistrētas 1626 laulības, kas ir uz pusi mazāk, kā pērn šajā pat laika periodā.
Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi vidējo patēriņa cenu celšanos pagājušā gada decembrī: +0,3% pret 2014. gada decembri un –0,3 pret 2015. gada novembri.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) savas izpratnes un spēju robežās centusies novērst kļūdas, kas uzrādītas Neatkarīgās 11. novembra publikācijā Latvijas statistika pašpasludinās par absurdu.
Saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Nodarbinātības statistikas daļas vadītāju Zaigu Priedi un Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītāju Viktoru Veretjanovu par to, kāpēc atšķiras Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie bezdarba līmeņa dati no tiem, kādus publicē CSP un Eurostat; par nodarbinātības dinamiku, tās salīdzinošo līmeni ar citām valstīm un riska grupām, kurās esošajiem draud nonākšana ilgstošo bezdarbnieku rindās; par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties vismaz katru otro dienu ēst gaļu vai zivis un samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par izmaiņām sabiedrības ienākumu nevienlīdzībā.
Šā gada sākumā Latvijā bija 2 042 371 iedzīvotājs, no tiem 63,6% jeb 1 297 715 bija iedzīvotāji darbspējas vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datubāzē aktualizētā informācija.
Pēc neraksturīgi straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma šā gada janvārī, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šodien publicētie dati liecina, ka februārī tas krities par 2,2 procentiem.
Latvijas Universitātes (LU) profesors un šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs Mihails Hazans, kurš nesenā pētījumā secinājis, ka no Latvijas pēdējo desmit gadu laikā emigrējuši apmēram 200 tūkstoši cilvēku, noraida Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) kritiku par pētījumā izmantoto metodoloģiju un kvalitātes kritērijiem.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) skaidrojas par iedzīvotāju migrācijas datiem un kritiski vērtē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvēja profesora Mihaila Hazana pētījumu, kas liecina, ka Latviju pametuši vismaz 200 tūkstoši iedzīvotāju.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 266.3 miljoni latu, tai skaitā 2.ceturksnī – 174.8 miljoni latu.