CSP

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi vidējo patēriņa cenu celšanos pagājušā gada decembrī: +0,3% pret 2014. gada decembri un –0,3 pret 2015. gada novembri.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) savas izpratnes un spēju robežās centusies novērst kļūdas, kas uzrādītas Neatkarīgās 11. novembra publikācijā Latvijas statistika pašpasludinās par absurdu.

Rūpniecības apjoma samazināšanās Latvijā ir nieks attiecībā pret azartspēļu un nodokļu pieaugumu.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantojusi gadījumu, lai kaut daļēji labotu savas kļūdas rūpniecības apjoma datos.

Saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Nodarbinātības statistikas daļas vadītāju Zaigu Priedi un Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītāju Viktoru Veretjanovu par to, kāpēc atšķiras Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie bezdarba līmeņa dati no tiem, kādus publicē CSP un Eurostat; par nodarbinātības dinamiku, tās salīdzinošo līmeni ar citām valstīm un riska grupām, kurās esošajiem draud nonākšana ilgstošo bezdarbnieku rindās; par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties vismaz katru otro dienu ēst gaļu vai zivis un samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par izmaiņām sabiedrības ienākumu nevienlīdzībā.

Šā gada sākumā Latvijā bija 2 042 371 iedzīvotājs, no tiem 63,6% jeb 1 297 715 bija iedzīvotāji darbspējas vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datubāzē aktualizētā informācija.

Pēc neraksturīgi straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma šā gada janvārī, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šodien publicētie dati liecina, ka februārī tas krities par 2,2 procentiem.

Latvijas Universitātes (LU) profesors un šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs Mihails Hazans, kurš nesenā pētījumā secinājis, ka no Latvijas pēdējo desmit gadu laikā emigrējuši apmēram 200 tūkstoši cilvēku, noraida Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) kritiku par pētījumā izmantoto metodoloģiju un kvalitātes kritērijiem.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) skaidrojas par iedzīvotāju migrācijas datiem un kritiski vērtē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvēja profesora Mihaila Hazana pētījumu, kas liecina, ka Latviju pametuši vismaz 200 tūkstoši iedzīvotāju.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 266.3 miljoni latu, tai skaitā 2.ceturksnī – 174.8 miljoni latu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem patēriņa cenas šā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājušās par 0,3 procentiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2011. gada jūlijā, salīdzinot ar 2011. gada jūniju, samazinājās par 0,3 procentiem.

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātus par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2010. gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2011.gada jūnijā, salīdzinot ar 2011.gada maiju, palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. 2010.gada jūnijā, salīdzinot ar 2010.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis grozījumus MK noteikumos „Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību”.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2011. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 3,5 procentiem.

Centrālā statistikas pārvalde, veicot apsekojumu „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC)”, 2010.gadā aptaujāja 6,3 tūkstošus mājsaimniecību. Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķīrās. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011. gada 1. ceturksnī kravu pārvadājumi ir pieauguši visos transporta veidos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopoto informāciju līdz 26.aprīlim tautas skaitītāji ir aizpildījuši skaitīšanas anketas par vairāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju. Tas veido 65 procentus no tautas skaitītāju darba uzdevumos iekļauto personu kopskaita. Atgādinām, ka tautas skaitīšanas beigu termiņš ir 31. maijs.

Daudzviet Latvijā arī Lieldienu brīvdienās varētu turpināties tautas skaitīšana, jo tautas skaitītāji paši var izvēlēties, vai strādāt arī brīvdienās.