Latvijā sāk aptaujāt iedzīvotājus; jautās par ienākumiem un dzīves apstākļiem

Centrālā statistikas pārvalde šodien sāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.

Aptaujā plānots aptaujāt apmēram astoņus tūkstošus mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, kā arī par sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem.

Aptaujā aicināti piedalīties iedzīvotāji, kuri saņēmuši Centrālās statistikas pārvaldes uzaicinājuma vēstuli.

Līdz 14.februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē Centrālās statistikas pārvaldes vietnē https://e.csb.gov.lv. Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 1.marta līdz 30.jūnijam statistikas pārvaldes intervētājs sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems Centrālās statistikas pārvaldes vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji lūgti sazināties ar Centrālās statistikas pārvaldes konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no plkst.10 līdz 18 vai rakstīt uz e-pastu silc@csb.gov.lv.

Centrālā statistikas pārvalde aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. Statistikas pārvalde garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.

Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.

Atbilstoši aptaujas datiem 2017.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016.gadu, pieauga par 11,8%, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Zemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē - 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt augstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā - attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī.

Tāpat apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis - līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kā arī 770 eiro mēnesī mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam.

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2%), bet mazākais - Rīgā (15,6%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29% iedzīvotāju, Zemgalē - 25%, Kurzemē - 24,8% un Pierīgā - 16,9% iedzīvotāju.

Nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus, 2017.gadā sasniedza 20,7%. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus - attiecīgi 12,1% un 10,2%.

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1%), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5%) un pensionāri (48,9%).