3. novembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskoja patiesi iedvesmojošus Latvijas rūpniecības darbības rezultātus. Publiskotā informācija liecina, ka «2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%».
CSP optimisma pilnie paziņojumi ir krasā pretrunā ar rūpnieku (pārtikas rūpniecības ražotāju, bet jo īpaši zivju pārstrādātāju, kosmētikas ražotāju, vieglās rūpniecības uzņēmumu vadītāju u.c.) gaudu dziesmām, kuras mums visiem ir jāklausās jau otro gadu gan par valdības naidīgo, pret rūpniekiem vērsto politiku, gan par rubļa devalvāciju un Krievijas tirgus aizvēršanos utt. Izrādās - rūpniecība aug atspērusies. Rūpniecība kļūs par latvju zemes izaugsmes motoru!
Vēl iespaidīgāka ir rūpniecības izaugsme, saskaitot kopā 2016. gada deviņus mēnešus. CSP vēsta: «2016. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,1%. Apstrādes rūpniecībā bija kāpums par 3,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - 4%.»
Trīs procentu izaugsme! Atgūstam padomju laika rūpniecības tradīcijas. Latvija būs industrijas flagmanis Eiropas Savienībā! Metalurga bankrota apmulsums ir pārvarēts, Dzintars ir dabūjis tiesisko aizsardzību, un varam rullēt uz vēl lielākām izaugsmes virsotnēm.
Tomēr rūpniecības panākumu eiforijā visai mulsinoši izskatās divas atrunas - «pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem» un «salīdzināmajās cenās».
Noskaidrosim, kas tad notiek ar latvju rūpnieku naudas ienākumiem. Diemžēl aina vairāk nav optimistiska. CSP mājaslapā ir pieejami dati par visu rūpniecības uzņēmumu kopējiem ienākumiem (apgrozījumu).
2016. gada pirmajos deviņos mēnešos visas Latvijas rūpniecības kopējais apgrozījums (naudas ienākumi) bija 5,55 miljardi eiro. Savukārt gadu iepriekš - 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos - 5,63 miljardi eiro. Elementārs matemātisks aprēķins liecina, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos visi Latvijas rūpniecības uzņēmumi strādā ar 79 miljoniem eiro mazākiem ienākumiem nekā pērn.
Šogad kopējā naudas plūsma rūpniecībā bija par 1,4% mazāka nekā 2015. gadā.
Taču šī nav vienīgā rūpniecības problēma. Latvijas rūpniecībai jau otro gadu ir jāstrādā smagas deflācijas apstākļos. Pēc CSP datiem, vidējās rūpniecības uzņēmumu produkcijas pārdošanas cenas 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, bija par 1,9% mazākas. Cenu samazinājums turpinājās arī šogad. 2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības uzņēmumu produkcijas cenas bija par 1,6% zemākas. Visdramatiskāk klājas tiem uzņēmumiem, kas savu produkciju pārdod vietējā tirgū. Divu gadu laikā (2016. gada septembris pret 2014. gada septembri) rūpniecības produkcijas vidējās cenas vietējā tirgū samazinājās par 5,1%. Šajā laikā lētāka kļuva arī eksporta produkcija. Rūpniecības produkcijas eksporta cenas pēdējo divu gadu laikā samazinājās par aptuveni 2%.
Ja šogad septembrī vidēji visas rūpniecības produkcijas (gan vietējais tirgus, gan eksports) cenas ir samazinājušās pa 1,6%, bet naudas ienākumi 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos ir par 1,4% mazāki, tad sanāk, ka pārdošanas apjomi naturālā izteiksmē ir auguši par aptuveni 0,2% vai tuvu tam.
Kā tad ir radies 3,1% rūpniecības pieaugums?
Recepte ir vienkārša. Paņemiet skaitli 0,2%, tad trīs reizes iesaucieties «pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem» un «salīdzināmajās cenās», līdz galarezultātā parādīsies skaitlis 3,1%.
Skolotāji, mediķi un citi valsts budžeta naudas lūdzēji ir jāapmāca, ka viņiem algas pielikumi nav jāpieprasa atbilstoši kaut kādiem piesolītajiem miljoniem. Pieprasiet, lai turpmāk visas algas tiktu maksātas «pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem» un «salīdzināmajās cenās»!
Tad algu pieaugums būs pilnīgi visiem!
Tomēr neatkarīgi no tā, cik lielus rūpniecības izaugsmes skaitļus Latvija sūtīs Eiropas gudrajiem, cik lielus izaugsmes skaitļus valdība rādīs pašmāju ļaudīm, skaudrā Latvijas rūpniecības realitāte ir tā, ka neatkarīgi no tā, cik skaisti tiks izkrāsots IKP pieauguma aprēķins, Latvijas rūpniecība šogad strādā ar ievērojami mazākiem ienākumiem nekā pērn, bet jūtams atbalsta mehānisms uz nākamo gadu nav paredzēts.