Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp –4,9% Igaunijā un –5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir –12,5% pret pagājušo gadu.
Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp -4,9% Igaunijā un -5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir -12,5% pret pagājušo gadu.
Procenti ļauj salīdzināt izmaiņas dzimstībā par spīti tam, cik atšķirīgs ir jaundzimušo skaits Latvijā un Krievijā. Procenti nolīdzina arī tīri tehnisko atšķirību, ka datu savākšana lielajā Krievijā prasa vairāk laika nekā Latvijā, tāpēc “Rosstat” pagaidām publicējis demogrāfiskos rādītājus tikai par astoņiem mēnešiem.
Dzimtsarakstu iestādes Latvijā šā gada deviņos mēnešos reģistrējušas 13 503 jaundzimušos, kamēr Krievijā jaundzimušo skaits pārsniedz miljonu. Publicētais astoņu mēnešu rādītājs ir 938 295 bērni, bet tas ir droši, ka Krievijā nav noticis nekas tāds, kas neļautu septembrī piedzimt vairāk nekā 100 tūkstošiem bērnu. No otras puses, salīdzinājumā ar Latviju milzīgais jaundzimušo skaits nodrošina arī iespaidīgu dzimstība samazinājumu absolūtos skaitļos no 994 303 bērniem pagājuša gada astoņos mēnešos līdz 938 295 bērniem šogad. Krievijā tikai dzimstības samazinājums absolūtos skaitļos pārsniedz ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā piedzimušo bērnu kopskaitu. Pērn šeit reģistrēti 14 099 jaundzimušie Igaunijā, 18 786 - Latvijā un 27 399 - Lietuvā, kas kopā deva 60 278 jaundzimušos. Krievijā šogad piedzims par 70-80 tūkstošiem mazāk bērnu, nekā pērn, ja vienkārši turpināsies šogad jau iezīmējusies tendence bez milzīga Covid-19 iespaida.
Līdzība starp Latviju un Krieviju arī tāda, ka abās valstīs vienīgā vieta, kur dzimstība pieaug un pārsniedz mirstību, ir teritorijas ap abu valstu galvaspilsētām. Krievija ziņas par dzimstību sniedz vēlāk, bet toties detalizētāk jau gada gaitā. Tādējādi noskaidrojas, ka Maskavas apgabals dzimstības ziņā pārspējis Čečeniju un visus citus pretendentus uz dzimstības rekordiem Krievijas Federācijas robežas. Maskavas apgabalā jaundzimušo skaits pieaudzis par 6,3 tūkstošiem jeb 13,4% pret pagājuša gada astoņiem mēnešiem, kamēr pašā Maskavā tas samazinājies par 12,9 tūkstošiem bērnu jeb 13,9%. Latvija nedod dzimstības sadalījumu pa savām pašvaldībām atsevišķu mēnešu nogriežņos, bet iepriekšējo gadu kopēji rādītāji liek domāt, ka Mārupē vai Ādažos dzimstība tāda pati kā jaunbūvju puduros ap Maskavu.
Igaunijā viss kā parasti ir vislabāk atbilstoši oficiālajai frazeoloģijai, ka dzimstība ir kaut kas labs. Varbūt tā ir tikai nejaušība, ko viss 2020. gads neapstiprinās, bet līdz septembra beigām dzimstības samazinājuma temps Igaunijā bija kaut pa mata tiesu zem 5%.
Lietuva, turpretī, izceļas ar ļoti strauju dzimstības samazinājumu no 21,4 tūkstošiem līdz 18,7 tūkstošiem, salīdzinot divus pēdējos pēdējos deviņu mēnešu periodus. Procentuāli šis samazinājums atbilst -12,5%, ko grūti salāgot ar miera laiku, uz kuru vēl neattiecas arī Covid-19. Iespējams, ka gada galīgie rādītāji izskatīsies mazliet labāk uz ārzemēs dzimušo, bet Lietuvas valstij pieteikto bērnu rēķina, taču tas nemainīs secinājumu, ka Lietuvā kaut kas nogājis ļoti greizi.
Arī ar salīdzinoši mēreno dzimstības samazinājumu Latvija neizvairīsies no tā, ka 2020. gads kļūs par ceturto pēc kārtas, kad jaundzimušo kopskaita uzrādīšanu nāksies sākt ar nākamo tūkstoti, kas mazāks nekā iepriekšējā gadā. 2016. gads ar 21 968 jaundzimušajiem modināja cerības, ka tūlīt tiks pārsniegta 22 tūkstošu robežlīnija, bet īstenībā 2017. gads deva 20 828 jaundzimušos. Turpmākajos gados sekoja 19 314 un 18 786 jaundzimušie. Ja šogad jau reģistrēto jaundzimušo skaita samazinājums pret pagājušā gada deviņiem mēnešiem sasniedzis 731 bērnu, tad oktobris, novembris un decembris gādās par šajā gadā piedzimušo skaitu tikai virs 17 tūkstošiem. Ja neatradīsies spēki, kas uzspiež Latvijai masveida imigrāciju, tad ļoti pārskatāmā nākotnē jaundzimušo skaits Latvijā grozīsies ap 10 tūkstošiem gadā.
Ar statistiskajiem datiem, nevis ar ļaunprātību izskaidrojami veselības ministres Ilzes Viņķeles centieni atrast ieganstus un veidus, lai slēgtu lielāko daļu no valstī atlikušajām dzemdību iestādēm.
Tūlīt pēc tam pielāgoties mazākam bērnu kopskaitam nāksies arī visām citām valsts iestādēm un privātiem uzņēmumiem, pat ja tiešā veidā tiem ar bērniem sakara nav. Piemēram, pārtikas un sadzīves preču veikali Latvijas laukos var pastāvēt tikai tur, kur apkārt ir cilvēki, kas saņem, pirmkārt, algas par bērnu aprūpi un izglītošanu un, otrkārt, pabalstus par bērnu radīšanu. Citā aspektā uzņēmumi var rēķināt ieguvumus no tā, ka neesoši bērni netraucē strādāt šo uzņēmumu darbiniekiem. Toties neesoši bērni arī neprasa ēst, t.i., neliek viņu vecākiem samierināties ar vismaz kaut kādu algu par smagu darbu. Kam bērnu nav, tam vairāk laika un citu iespēju nestrādāt, bet meklēt labāku darbu un lielāku algu komplektā ar dzīves jēgu. Tālākā perspektīvā uzņēmējiem jāpēta, vai viņu nozarē vispār iespējami, pieejami un atmaksāsies roboti, kam jāpārņem darbi, kādus tagad veic gados jaunāki cilvēki.
