Statistika atklāj skumju ainu: daudzi Latvijas ciemi ir neapdzīvoti

Latvijā deviņos ciemos ar oficiāli noteiktām robežām šā gada sākumā nebija pastāvīgo iedzīvotāju, savukārt vairāk nekā 400 to bija mazāk par 50, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kas pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka dati par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām - pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija - apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

"Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019.gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50," pauda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019.gadā Latvijā ir 1319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000.gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos, visvairāk - Latgalē un Vidzemē (par 25%), vismazāk - Pierīgā (par 2%). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji - ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Vislielākā blīvi apdzīvotā teritorija ir Rīga, kas sevī ietver vairākas Pierīgas apdzīvotās vietas, kā Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava un Bukulti, savukārt kā atsevišķas blīvi apdzīvotas teritorijas no Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka vairākas blīvi apdzīvotās teritorijas, tostarp Rīga atrodas dažādās administratīvajās teritorijās un liecina par administratīvo teritoriju robežu nesakritību ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu, piemēram, Daugavpils pilsētā blīvi apdzīvotās teritorijas atrodas abpus pilsētas un novada robežai, vairumā gadījumu tai šķeļot vienlaidus apbūvi.

Administratīvo teritoriju nesakritība ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu novērojama arī Engures un Tukuma novadā. Raudas blīvi apdzīvoto teritoriju Engures un Tukuma novada robeža pārdala uz pusēm, savukārt Milzkalne Engures novadā atrodas Tukuma blīvi apdzīvotajā teritorijā.

Iedzīvotāju skaita ziņā lielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kas kaut daļēji neatrodas ne pilsētas, ne ciema robežās, ir Iļģi Grobiņas pagastā ar 342 iedzīvotājiem, Mežmalieši Tērvetes pagastā ar 285 iedzīvotājiem (abās atrodas sociālās aprūpes iestādes), un Radopole Viļānu pagastā ar 250 iedzīvotājiem.

Blīvi apdzīvoto teritoriju aprēķins ir tapis, pateicoties Eiropas Komisijas līdzfinansētajam granta projektam "Teritoriālā statistika 2017-2018". Šāda veida aprēķins Latvijā tiek veikts pirmo reizi, tādēļ aicina sniegt ieteikumus aprēķinu pilnveidei un norādes par neprecizitātēm.