CSP

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.

Baznīca kā institūcija sociologu firmas SKDS veiktajos sabiedriskās domas pētījumos par savu reitingu it kā nevar žēloties – 2020. gada decembrī tai uzticas 61% Latvijas iedzīvotāju, bet neuzticas 26%. 13% respondentu ir grūti pateikt. Tas ir labāk nekā 2019. gadā, kad baznīcai uzticējās 54%. Taču, ja paraugāmies tālāk pagātnē, piemēram, 2000. gadā, kad baznīcu pozitīvi vērtēja 74% visu Latvijas iedzīvotāju, jāsecina, ka pēdējos desmit gados uzticība ir diezgan stipri gājusi mazumā.

Vairāku gadsimtu gaitā krātos pierādījumus par cenu celšanos naudas drukāšanas dēļ apgāž Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, ka patēriņa cenu caurmēra līmenis 2020. gada laikā samazinājies par 0,5%.

Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.

Gada laikā veselības aprūpe sadārdzinājusies par aptuveni 3,2 procentiem. Cenas kāpušas zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par patēriņu cenu izmaiņām.

Cik pašsaprotama ir dzimstības samazināšanās Krišjāņa Kariņa valdības politikas rezultātā, tik nesaprotama ir mirstības stabilitāte par spīti Covid-19 sērgai.

Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp –4,9% Igaunijā un –5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir –12,5% pret pagājušo gadu.

No Latvijas reģioniem tikai Pierīgā iedzīvotāju skaits saglabājies stabils,  norādīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi dzimtsarakstu iestāžu sniegto informāciju, atbilstoši kurai jūlijā Latvijā reģistrētie 1566 jaundzimušie ir par 16,3% jeb 305 bērniem mazāks skaits nekā 2019. gada jūlijā.

Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.

Tradicionāli laulības vairāk tiek noslēgtas vasarā, un to skaita pieaugums vērojams jau no maija. Šī gada maijā Latvijā reģistrētas tikai 465 laulības, par 469 jeb divas reizes mazāk nekā maijā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad maijā bija 9,6%, kas salīdzinājumā ar aprīlī ir par 0,4 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Latvijā 116 000 iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz 2019.gadā veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas provizoriskajiem datiem.

Latvijā deviņos ciemos ar oficiāli noteiktām robežām šā gada sākumā nebija pastāvīgo iedzīvotāju, savukārt vairāk nekā 400 to bija mazāk par 50, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kas pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Centrālā statistikas pārvalde šodien sāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.

Šā gada sākumā Latvijā bija 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits bija 258 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālās statistikas dati.

Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad maijā salīdzinājumā ar 2017.gada maiju - pakāpusies līdz 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 934 000 iedzīvotāju jeb par 15 700 iedzīvotājiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 80 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.