Pērn Latvijā par 10% pieauga izdevumi sociālajai aizsardzībai
2020.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 5,252 miljardi eiro, kas ir par 477,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Lielākais izdevumu pieaugums bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem - par 62,8%, atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā - par 16,5%, slimības un veselības aprūpei - par 11,4%.
Saistībā ar ārkārtējas situācijas laikā piešķirtajiem pabalstiem un atbalstu Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai vislielākais izmaksu pieaugums (par 62,8%) bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem.
Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar darba vietu samazinājumu vai piespiedu dīkstāvi darba devēji piespiedu dīkstāves periodā 2020.gadā varēja pieteikties uz valsts līdzmaksājumu nodarbināto darba samaksas kompensēšanai (dīkstāves pabalstu). Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2020.gadā dīkstāves pabalstus saņēma 55 200 personu un pabalsta izdevumi sasniedza 53,5 miljonus eiro.
No sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem izmaksātajam bezdarbnieka pabalstam izdevumi 2020.gadā pieauga par 17,6% līdz 155,2 miljoniem eiro. Lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas tiem bezdarbniekiem, kuriem piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzās 2020.gada 12.martā vai vēlāk un kuri ārkārtējās situācijas laikā turpināja būt bezdarbnieka statusā, tika piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts. Papildu atbalstam Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai tika izmaksāti arī citi atbalsta veidi - dīkstāves atbalsta izmaksas, dīkstāves palīdzības pabalsts un citi.
Izdevumi veselības aprūpei 2020.gadā pieauga par 11,4%, tai skaitā izdevumi stacionārajai veselības aprūpei pērn pieauga par 6,7%, sasniedzot 456,9 miljonus eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 21,1%, sasniedzot 242,5 miljonus eiro, ko ietekmēja izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar Covid-19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna.
Pērn izdevumi atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā pieauga par 16,5% un sasniedza 70,7 miljonus eiro, tajā skaitā,12,4 miljoni eiro tika izmaksāti par 2019.gada 1.janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (2019.gadā - 6,1 miljons eiro).
Sociālās aizsardzības izdevumi 2020.gadā veidoja 17,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā (15,6%). Salīdzinājumam, 2019.gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 16,3% no IKP, Lietuvā - 16,5%, savukārt Eiropas Savienībā - vidēji 28,1%.
Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004.gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.