CSP

Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.

Pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās aptaujas dati.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 

2020.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 5,252 miljardi eiro, kas ir par 477,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 32,3 kvadrātmetri, kas ir par četriem kvadrātmetriem vairāk nekā 2011.gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā, kad tā bija 28,3 kvadrātmetri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

atvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No 20 Latvijas visblīvāk apdzīvotajām vietām kvadrātkilometra tīklojumā - vairāk par 8500 iedzīvotāju kvadrātkilometrā - 18 atrodas Rīgā, bet divas - Jūrmalā un Ogrē, liecina pirmie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas rezultāti kvadrātkilometra un hektāra tīklojumā.

Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.

Pērn pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās, palielinājās no 10,3 % 2019. gadā līdz 11,9 % 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

1.septembrī Latvijā pret Covid-19 bija vakcinēti 698 tūkstoši jeb 37% pastāvīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) analizētie Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati par vakcināciju pabeigušām personām.

Turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē svārstīsies 3,7% - 4% robežās, prognozē Finanšu ministrija (FM), pieļaujot, ka septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu.

2021.gada jūlijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,5%, kas salīdzinājumā ar jūniju ir par 0,3 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2020.gada janvāra (7,4%).

Šogad pirmajā pusgadā reģistrēti 16 778 mirušie, kas ir par 2759 jeb 19,7% vairāk nekā pagājušā gada sešos mēnešos un divreiz vairāk nekā jaundzimušo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Latvijā 41,1% mājsaimniecību ir viena persona,pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz tautas un mājokļu skaitīšanas datiem.

Mirušo skaits šogad pirmajās 25 nedēļās Latvijā pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas.

2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.

Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.

“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.