CSP

Otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885 200 jeb 64% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 3,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ticēsim visam labajam un jo īpaši statistiķiem, ka viņu uzrādītais ražošanas pieaugums Latvijas rūpniecībā nav darinājums no neuzskaitīta rūpniecības produkcijas cenu pieauguma.

2021.gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,6% mazāka nekā vīriešu liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins.

Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.

Aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais pēdējo 20 gadu laikā. Eksperti ir vienisprātis, ka pārtikas cenu kāpums nebūt nav apstājies.

Neatkarīgās pārtikas grozs vienu reizi iepriekš ir bijis dārgāks nekā šogad, bet nekad nav sadārdzinājies tik strauji kā laikā starp 2021. gada un 2022. gada Lieldienām.

Latvija piedzīvo straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Vēl straujāks cenu kāpums Latvijā bija fiksēts vien 2007.–2008. gada krīzē.

Puse (50,2%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.

Vairāk nekā piektdaļai (21,7%) Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, 59,8% ienākumi nav mainījušies, savukārt 18,5% ienākumi ir palielinājušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.

Sestdien, 29.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem,  informēja CSP pārstāvji.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.

Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.

Pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās aptaujas dati.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 

2020.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 5,252 miljardi eiro, kas ir par 477,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 32,3 kvadrātmetri, kas ir par četriem kvadrātmetriem vairāk nekā 2011.gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā, kad tā bija 28,3 kvadrātmetri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.