CSP

1.septembrī Latvijā pret Covid-19 bija vakcinēti 698 tūkstoši jeb 37% pastāvīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) analizētie Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati par vakcināciju pabeigušām personām.

Turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē svārstīsies 3,7% - 4% robežās, prognozē Finanšu ministrija (FM), pieļaujot, ka septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu.

2021.gada jūlijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,5%, kas salīdzinājumā ar jūniju ir par 0,3 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2020.gada janvāra (7,4%).

Šogad pirmajā pusgadā reģistrēti 16 778 mirušie, kas ir par 2759 jeb 19,7% vairāk nekā pagājušā gada sešos mēnešos un divreiz vairāk nekā jaundzimušo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Latvijā 41,1% mājsaimniecību ir viena persona,pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz tautas un mājokļu skaitīšanas datiem.

Mirušo skaits šogad pirmajās 25 nedēļās Latvijā pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas.

2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.

Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.

“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.

Baznīca kā institūcija sociologu firmas SKDS veiktajos sabiedriskās domas pētījumos par savu reitingu it kā nevar žēloties – 2020. gada decembrī tai uzticas 61% Latvijas iedzīvotāju, bet neuzticas 26%. 13% respondentu ir grūti pateikt. Tas ir labāk nekā 2019. gadā, kad baznīcai uzticējās 54%. Taču, ja paraugāmies tālāk pagātnē, piemēram, 2000. gadā, kad baznīcu pozitīvi vērtēja 74% visu Latvijas iedzīvotāju, jāsecina, ka pēdējos desmit gados uzticība ir diezgan stipri gājusi mazumā.

Vairāku gadsimtu gaitā krātos pierādījumus par cenu celšanos naudas drukāšanas dēļ apgāž Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, ka patēriņa cenu caurmēra līmenis 2020. gada laikā samazinājies par 0,5%.

Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.

Gada laikā veselības aprūpe sadārdzinājusies par aptuveni 3,2 procentiem. Cenas kāpušas zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par patēriņu cenu izmaiņām.

Cik pašsaprotama ir dzimstības samazināšanās Krišjāņa Kariņa valdības politikas rezultātā, tik nesaprotama ir mirstības stabilitāte par spīti Covid-19 sērgai.

Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp –4,9% Igaunijā un –5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir –12,5% pret pagājušo gadu.

No Latvijas reģioniem tikai Pierīgā iedzīvotāju skaits saglabājies stabils,  norādīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi dzimtsarakstu iestāžu sniegto informāciju, atbilstoši kurai jūlijā Latvijā reģistrētie 1566 jaundzimušie ir par 16,3% jeb 305 bērniem mazāks skaits nekā 2019. gada jūlijā.

Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.