Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.
Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.
Pasaules hokeja čempionāta laikā šogad maijā viesnīcu pakalpojumi salīdzinājumā ar aprīlī Latvijā sadārdzinājās vidēji par 32,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ekonomikas līkloči pēdējā gada laikā bijuši veicinoši straujam dzīves dārdzības pieaugumam, tomēr šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka šis process pamazām kļūst par pagātni. Pēdējā laikā redzam aizvien izteiktāku cenu kritumu pasaules preču biržās, kas pamazām ietekmē arī kopējo izmaksu un cenu līmeni.
Latviju ir pāršalcis piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.
Latvijas darba tirgū 2022.gada sākumā no 804 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,1% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Norises pasaules preču biržās, kas jau kādu laiku ir vērstas uz enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru cenu samazināšanos, nereti rada jautājumu, kad globālās norises sāks jūtamāk izpausties veikalu plauktu cenrāžos.
Strauji atnākusi inflācija, kas pērn ievērojami patukšojusi iedzīvotāju makus daudzos komponentos, likusi iedzīvotāju pirktspējai sarukt pat par vairākiem desmitiem procentu. Viens no jutīgākajiem segmentiem ir pārtika, kas tradicionāli Latvijas iedzīvotāju budžetā ieņēmusi būtiskāko izdevumu pozīciju, veidojot aptuveni ceturto daļu no kopējiem izdevumiem.
Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.
Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.
2022.gada 3. ceturksnī Latvijā bija 26 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2021.gada 3. ceturksni, to skaits ir palielinājies par 2,4 tūkstošiem jeb 10,2%, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1384 eiro, kas ir par 6,3% jeb 82 eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Uzņēmējdarbības noskaņojums 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzlabojās mazumtirdzniecībā, būvniecībā un pakalpojumos, taču apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pieaudzis no gandrīz 32 gadiem 1925.gadā līdz 43 gadiem 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti.
2021.gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7%, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti.
Viens no pēdējo pāris gadu neapšaubāmi lielākajiem notikumiem ir augošā inflācija un cenu kāpums pasaules preču biržās saistībā ar iepriekš īstenotajiem ekonomikas atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes apkarošanā un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Straujās konjunktūras izmaiņas un cenu kāpums ievērojami svārsta uzņēmumu darbības izmaksas un attiecīgi arī peļņas rādītājus.