Ekonomikas līkloči pēdējā gada laikā bijuši veicinoši straujam dzīves dārdzības pieaugumam, tomēr šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka šis process pamazām kļūst par pagātni. Pēdējā laikā redzam aizvien izteiktāku cenu kritumu pasaules preču biržās, kas pamazām ietekmē arī kopējo izmaksu un cenu līmeni.
Latviju ir pāršalcis piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.
Latvijas darba tirgū 2022.gada sākumā no 804 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,1% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Norises pasaules preču biržās, kas jau kādu laiku ir vērstas uz enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru cenu samazināšanos, nereti rada jautājumu, kad globālās norises sāks jūtamāk izpausties veikalu plauktu cenrāžos.
Strauji atnākusi inflācija, kas pērn ievērojami patukšojusi iedzīvotāju makus daudzos komponentos, likusi iedzīvotāju pirktspējai sarukt pat par vairākiem desmitiem procentu. Viens no jutīgākajiem segmentiem ir pārtika, kas tradicionāli Latvijas iedzīvotāju budžetā ieņēmusi būtiskāko izdevumu pozīciju, veidojot aptuveni ceturto daļu no kopējiem izdevumiem.
Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.
Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.
2022.gada 3. ceturksnī Latvijā bija 26 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2021.gada 3. ceturksni, to skaits ir palielinājies par 2,4 tūkstošiem jeb 10,2%, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1384 eiro, kas ir par 6,3% jeb 82 eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Uzņēmējdarbības noskaņojums 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzlabojās mazumtirdzniecībā, būvniecībā un pakalpojumos, taču apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pieaudzis no gandrīz 32 gadiem 1925.gadā līdz 43 gadiem 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti.
2021.gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7%, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti.
Viens no pēdējo pāris gadu neapšaubāmi lielākajiem notikumiem ir augošā inflācija un cenu kāpums pasaules preču biržās saistībā ar iepriekš īstenotajiem ekonomikas atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes apkarošanā un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Straujās konjunktūras izmaiņas un cenu kāpums ievērojami svārsta uzņēmumu darbības izmaksas un attiecīgi arī peļņas rādītājus.
Divtik augstāks elektrības tarifs nekā Zviedrijā nevar neietekmēt izmaksu līmeni, ar ko visas pasaules dārdzības apstākļos nākas saskarties Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm, kuras Eiropā saglabā līdera lomu patēriņa cenu pieauguma tempu ziņā. Patlaban vienīgā cerība ir, ka līdz šim straujais izmaksu pieaugums varētu būt vairāk absorbējies preču un pakalpojumu cenās nekā citur Eiropā un līdz ar to turpmāk mums inflācijas kāpums varētu būt lēnāks nekā citām valstīm.
Ieilgušais augsto cenu periods pasaules preču biržās neapskaužamā situācijā nostādījis gaļas ražošanas un pārstrādes nozari. Kopš 2020. gada vasarā pēc pirmajiem Covid-19 šokiem atsākās cenu pieauguma bums pasaules preču biržās, ar to tika radīts iedīglis energoresursu cenu pieaugumam līdz vēl nebijušiem apmēriem. Jauns problēmu vilnis radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas iepriekšējās tendences dzīves dārdzības pieaugumā sakāpināja vēl vairāk. Ja salīdzina pāris gadu zemākos un augstākos energoresursu cenu līmeņus biržā, tad šajā periodā cenas atšķirība varēja pārsniegt pat 20 reizes.
Energoresursu izmaksu kāpuma ietekmē pārtikas cenas veikalos nesamazināsies, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada augustā jau trešo mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā salīdzinot ar jūliju, ir nedaudz uzlabojušies, bet rūpniecībā turpina samazināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.