CSP

Būvniecības izmaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Demogrāfisko datu spogulī Latvija sāk līdzināties attīstītajām jeb bagātajām valstīm, kurā pamatiedzīvotāju izmiršanu kaut daļēji kompensē cilvēku piesaistīšana no trūcīgākām vietām pasaulē.

Pirmajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 422 600 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic četras ikgadējās iedzīvotāju aptaujas: par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, kā arī atpūtas un darījumu braucieniem, kurās aptaujās aptuveni 64 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Tomēr iedzīvotāju bažas par krāpnieciskiem zvaniem mazina saņemto atbilžu skaitu.

31.janvārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.

19% jeb katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām nemaina savu uzvārdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par Latvijā slēgtajām laulībām 18 gadu periodā no 2004. līdz 2022.gadam. Pēc šo datu analīzes secināti arī biežākie faktori - laulāto vecums un vecuma starpība, tautība, kā arī sievietes ienākumu līmenis, vesta CSP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadā bija 1,8 miljardi eiro jeb 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar 2021.gadu, tas ir mazāks par 605 milj. eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 41,0% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie rezultāti.

Inflācija tuvākajā laikā būtiski mazināsies, tomēr nekur nepazudīs un cenu līmenis turpinās kāpt, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.

Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.

Pasaules hokeja čempionāta laikā šogad maijā viesnīcu pakalpojumi salīdzinājumā ar aprīlī Latvijā sadārdzinājās vidēji par 32,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomikas līkloči pēdējā gada laikā bijuši veicinoši straujam dzīves dārdzības pieaugumam, tomēr šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka šis process pamazām kļūst par pagātni. Pēdējā laikā redzam aizvien izteiktāku cenu kritumu pasaules preču biržās, kas pamazām ietekmē arī kopējo izmaksu un cenu līmeni.

Latviju ir pāršalcis  piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.

Latvijas darba tirgū 2022.gada sākumā no 804 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,1% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lai gan “Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs šogad ir visdārgākais 19 gadus ilgajā mērījumu vēsturē, cenu pieaugumā manāms atslābums. 

Norises pasaules preču biržās, kas jau kādu laiku ir vērstas uz enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru cenu samazināšanos, nereti rada jautājumu, kad globālās norises sāks jūtamāk izpausties veikalu plauktu cenrāžos.

Strauji atnākusi inflācija, kas pērn ievērojami patukšojusi iedzīvotāju makus daudzos komponentos, likusi iedzīvotāju pirktspējai sarukt pat par vairākiem desmitiem procentu. Viens no jutīgākajiem segmentiem ir pārtika, kas tradicionāli Latvijas iedzīvotāju budžetā ieņēmusi būtiskāko izdevumu pozīciju, veidojot aptuveni ceturto daļu no kopējiem izdevumiem.

Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.

Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.