Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.
Burkānus un sīpolus vienmēr varēja atļauties visi - gan miljonāri, gan tie, kas skaita katru centu līdz pensijai. Un kā lai tagad vāra zupu, gatavo burkānu biezeni un piekopj veselīgu dzīvesveidu?
Šogad dārzeņu cenas tik tiešām izceļas ar neparastu uzvedību, “Rus.nra.lv” ziņu portālam apstiprināja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgu attīstības nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.
“Vēl pagājušā gada beigās es pamanīju, ka ir palielinājušās cenas visiem dārzeņiem, arī sīpoliem un burkāniem. Un ne jau par 20-30%, bet gan divas trīs reizes,” pastāstīja eksperte. Pēc viņas novērojumiem, 2023. gadā izmainījās arī cenu uzvedība. Piemēram, sarkanie sīpoli Latvijas veikalos vienmēr maksāja divas trīs reizes dārgāk nekā parastie. Taču tagad tie maksā tikpat vai pat lētāk.
Pēc I. Gulbes vārdiem, šos nepatīkamos cenu pārsteigumus Latvijas patērētājiem sagādāja klimats. Šis pavasaris bija neparasti sauss - ar salnām, kam sekoja īsts sals jūnija sākumā. Augsne kļuva cieta, un daudzos laukos sējumi vienkārši nevarēja augt. Līdz ar to lauki palika tukši un mums nācās iztikt bez agrīnās sīpolu un burkānu ražas. "Sausums iznīcināja pavasara ražu daudzās Eiropas valstīs," uzsvēra pētniece.
Rudenī, ziemā un pat pavasarī Dienvideiropa piegādāja lielāko daļu dārzeņu mūsu veikalu plauktos par ļoti pieņemamām cenām, jo īpaši tuvāk vasarai. Taču 2023. gadā neparasti siltā un sausā ziema jau otro gadu pēc kārtas izraisīja sausumu Eiropā. Pavasara sākumā kontinenta vadošajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem nācās pat atlikt sēju, kam par iemeslu bija ūdens trūkums. Īpaši cieta Itālija un Portugāle - aptuveni 60% Spānijas lauku apvidu smagi cieta no sausuma, kas iznīcināja sējumus.
Klimata pārmaiņas 2023. gadā radīja dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgus laika apstākļus ne tikai mūsu kontinentā vien. Karstums un sausums, kas sekoja neparasti spēcīgām lietavām, postoši ietekmēja arī lielu daļu lauksaimniecības, piemēram, Ziemeļāfrikā. Indijā dārzeņu cenu kāpums palielināja inflācijas spiedienu un pamudināja valsts centrālo banku paaugstināt procentu likmes. Par klimata problēmām sūdzas visā pasaulē, no Kanādas līdz Zimbabvei, kur kāpostgalvas cena tirgos jau tuvojas vienam eiro. Starp nedaudzajām valstīm, kas atzīmē labu ražu, ir Austrālijas un Izraēlas lauksaimnieki.
Izraēlas kartupeļu un burkānu piegādātāji šosezon ir priecīgi par neparasti augstu pieprasījumu pēc viņu produkcijas un palielinātajām piegādēm Eiropai. Kopš 2023. gada sākuma pieprasījums pēc Izraēlas dārzeņiem bez nozarei ierastajām svārstībām ir bijis nepārtraukti augsts.
Izmaiņas tirgus situācijā Eiropā, kur pārprodukcija līdz šim ir bijusi lielākā problēma, ir vienkārši izskaidrojamas. Globālās sasilšanas ietekmē samazinās lietainu dienu skaits un līdz ar to arī raža un ražas kvalitāte. Turklāt dārzeņu audzētājus smagi ietekmē elektroenerģijas cenu pieaugums, kas ir tiešas sekas karam Ukrainā. Eiropas dārzeņu audzēšanas izmaksas nepietiekami kompensē tirgus cena. Tas liek lauksaimniekiem atteikties no dažu tradicionālo dārzeņu veidu audzēšanas, savukārt citu produktu, piemēram, kviešu, audzēšana kļūst pievilcīgāka cenas ziņā. Kopumā kvieši Eiropas laukos "apēd" sīpolus.
Un kā ir Latvijā? Vai burkāni un sīpoli pārcelsies uz to preču kategoriju, kas nav paredzētas ikdienas patēriņam? "Galu galā, mēs parasti nelietojam daudz sīpolu pat ēdiena gatavošanai," saka I. Gulbe. Tie paši banāni Dienvidamerikā tiek iepirkti milzīgās partijās visam Baltijas reģionam, savukārt sīpolus iepērk mazākās partijās. Un šeit iespējas ietekmēt produkta cenu ir ierobežotas. Tomēr ne viss ir tik bezcerīgi. "Šogad ieguva tie, kas dārzeņus audzēja siltumnīcās. Parasti tas maksā dārgāk. Taču 2023. gadā tas izrādījās izdevīgi, pat neskatoties uz enerģijas cenu pieaugumu," uzskata I. Gulbe.
Dārzeņi 2023. gadā nevar būt lēti augstu enerģijas, mēslojumu cenu, pieaugušo kopējo izmaksu un inflācijas dēļ. Taču situāciju mūsu reģionā ir tieši ietekmējis karš. Un ne tikai mēslojuma un elektrības izmaksu pieauguma ziņā. Fakts ir tāds, ka Ukrainas dienvidu reģioni un Hersonas apgabals, kas regulāri parādās kara ziņojumos, pirms kara bija galvenie sīpolu un siltumnīcu dārzeņu piegādātāji gan Ukrainā, gan eksportam. Tagad, kad karadarbība ir praktiski iznīcinājusi šīs valsts lauksaimniecības nozari, Ukraina pati ir kļuvusi par aktīvu dārzeņu, tostarp sīpolu, importētāju. Šogad no janvāra līdz jūnijam kartupeļi, burkāni, bietes un sīpoli tika importēti par kopējo summu 100,2 miljoni ASV dolāru. Sīpolu imports veidoja 0,16% no kopējā valsts importa.
Tomēr Latvijas iedzīvotāji bez sīpoliem nepalika. Vietējiem tirgotājiem nācās paplašināt piegāžu ģeogrāfiju. Kā ziņo nozares izdevums “East-fruit.com”, no marta līdz jūnijam Latvija kļuva par vienu no pieciem lielākajiem sīpolu importētājiem no Uzbekistānas, iepērkot tur 3,3 tūkstošus tonnu šo dārzeņu. Mēs pārliecinoši apsteidzam mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Poliju, kuras arī nav palaidušas garām iespēju iepirkt sīpolus no Uzbekistānas.
Latvijas uzņēmēji Uzbekistānā pērk sīpolus par stabilu vairumtirdzniecības cenu - 0,19 eiro par tonnu. Taču, lai nonāktu Rīgas veikalu plauktos, sīpoliem ir jāveic četri tūkstoši kilometru. Uzbekistānas sīpolus parasti pārvadā neiesaiņotus, ar parasto transportu, bez refrižeratoriem, kas, protams, pazemina preces kvalitāti.
Neizlutinātie patērētāji Latvijā saņem Uzbekistānas sīpolus, kas nav kalibrēti, bieži vien ir sasisti ceļā un ir sliktas kvalitātes. Taču tie ir lētāki nekā labākās kvalitātes sīpoli no Nīderlandes, kas maksā 1,89 eiro par kilogramu.
Nu ja, sausums Eiropā, karš, garais ceļš… Tie ir svarīgi argumenti, nosakot galaprodukta cenu. Bet kāpēc, papētot situāciju ar lauksaimniecības produktu pārdošanu populārajā sludinājumu platformā “ss.com”, atklājas, ka dārzeņu bāzēs sīpolus, acīmredzot tos pašus Uzbekistānā audzētos, piedāvā vairumā ne vairāk kā par 0,7 eiro salīdzinājumā ar gandrīz divreiz augstāku cenu veikalā?
Gala cenu pircējam nosaka pārdevēji, šajā gadījumā mazumtirdzniecības tīkli. Un to uzcenojumi Latvijā noteikti raisa daudz jautājumu, saka I. Gulbe. Pēc viņas domām, ir jāsaglabā samazinātā 5% PVN likme vietējo ražotāju produkcijai, lai cenas kļūtu pievilcīgākas un pieejamākas patērētājiem.
Dārzeņu cenu samazinājums ir dažu nedēļu jautājums. Tirgū drīzumā nonāks jaunās ražas burkāni un sīpoli. Atcerēsimies, ka pirmās zemeņu partijas tirgū ir ļoti dārgas - iespējams, 15 eiro, un tad nedēļas vai divu laikā cena krītas līdz 3-4 eiro, bet sezonas laikā - līdz 2,5 eiro. Tāpat ir ar dārzeņiem. Tie nebūs lēti, bet nebūs arī tik dārgi kā tagad, uzskata Latvijas Dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.
Pēc viņa teiktā, novācot ražu, lauksaimnieki saskaita visas izmaksas, kas saistītas ar burkānu, sīpolu vai kāpostu sēšanu, audzēšanu un novākšanu. Pamatojoties uz kopējām izmaksām, viņi aprēķina jaunās ražas dārzeņu cenu. 2022. gadā elektrības cenas ir daudzreiz pieaugušas, degviela bija dārga, tāpēc dārgāka bija arī pārvadāšana, un arī mēslojumu izmaksas ir vairākkārt pieaugušas. Kaut vai šo iemeslu dēļ dārzeņi 2023. gadā nevar būt lēti, atzīmē U. Jaunzems. Turklāt tagad cenas ir sasniegušas visaugstāko punktu pirms jaunās ražas ienākšanas. Tomēr pašreizējās cenas Latvijas mazumtirdzniecības tīklos rada jautājumus arī pašiem tirgotājiem. "Tirdzniecības tīkli uzliek nesamērīgu uzcenojumu ražotāju produkcijai," saka LADTA vadītājs.
Mēs iepērkamies mazumtirdzniecības tīklos, jo tas ir ērti, jo vienuviet varam iegādāties daudz nepieciešamo lietu uzreiz. Bet acīmredzot ar šādu uzcenojuma praksi gatavajiem produktiem Latvijas iedzīvotājiem nāksies mainīt savus ieradumus. "Patiešām, dārzeņu bāzēs produktus var nopirkt lētāk. Protams, viņi nepārdos vienu vai divus burkānus vai trīs kartupeļus. Bet kartupeļu maisu vai dažus kilogramus, domāju, viņi neatteiksies pārdot," kā ietaupīt naudu, “rus.nra.lv” lasītājiem iesaka U. Jaunzems.
