CSP: Latvijas darba tirgū pieaudzis nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību

Latvijas darba tirgū 2022.gada sākumā no 804 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,1% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp maģistra grāds ir 24,8%, bakalaura grāds ir 13,2%, koledžas izglītība ir 3,4%, bet doktora grāds ir 0,7%.

Vienlaikus 2022.gadā 37,2% nodarbināto bija vidējā izglītība. Profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības, kas nav augstākā izglītība, bija ieguvuši 13,8% nodarbināto, pamatskolas izglītību - 6,6%, bet sākumskolas izglītību - 0,3% nodarbināto.

2022.gadā 11,9% nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji, 33,9% bija speciālisti, 22,3% bija kvalificēti darbinieki, 19,6% bija zemāka līmeņa biroja darbinieki un pakalpojumu darbinieki, bet 12,4% strādāja vienkāršajās profesijās.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis gandrīz visās profesiju grupās, bet visvairāk starp vadītājiem - par 1,1 procentpunktu jeb no 69,5% 2021.gadā līdz 70,6% 2022.gadā.

Par 0,8 procentpunktiem audzis nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū - no 41% 2021.gadā līdz 41,8% 2022.gadā, bet par 0,6 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars speciālistu vidū - no 58,3% līdz 58,9%.

Par 0,7 procentpunktiem samazinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū - no 3,3% 2021.gadā līdz 2,6% 2022.gadā, tajā pašā laikā samazinoties arī nodarbināto īpatsvaram ar pamata vai zemāku izglītību par 3,2 procentpunktiem - no 24,1% līdz 20,9%.

2022.gadā par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās - no 39,2% 2021.gadā līdz 39,5% 2022.gadā.

Par par 1,4 procentpunktiem pērn sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību - no 16,7% līdz 15,3%, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams neliels nodarbināto īpatsvara pieaugums - no 10,5% līdz 10,6%.

Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā 2022.gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu - 92,2%, kamēr ar maģistra grādu nodarbinātības līmenis bija 84,1%, ar bakalaura grādu - 82,1%, bet ar koledžas izglītību - 85,2%.

Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadi 2022.gadā) saglabājas līdzīga tendence - vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,8% ar koledžas izglītību un 48,5% ar doktora grādu turpina strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina arī 39,9% nodarbināto ar bakalaura grādu un 28,9% ar maģistra grādu.

Zemākais nodarbinātības līmenis - 8,2% no visiem iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā bija personām bez skolas izglītības vai ar zemāku par sākumskolas izglītību. Pēc CSP skaidrotā, izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi - veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 37,3%, ar pamatskolas izglītību - 52,1%, ar vidējo izglītību - 66,4%, ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 71,5%.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, augstāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 22,1%, seko nodarbinātie ar vidējo izglītību - 18,9%, ar pamatizglītību - 9,8%, ar sākumskolas izglītību - 3,7% un nodarbinātie iedzīvotāji bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas - 2,3%.