Uzņēmējdarbības noskaņojums 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzlabojās mazumtirdzniecībā, būvniecībā un pakalpojumos, taču apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka mazumtirgotāju noskaņojums, pēc piecu mēnešu pārtraukuma, novembrī atkal bija pozitīvs.
2022.gada novembrī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija 3,4%. Salīdzinot ar oktobri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,7 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš marta.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar oktobri, noskaņojuma rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā pieaudzis par 6,6 procentpunktiem, sasniedzot pozitīvu vērtību 2%. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā novembrī uzņēmēju noskaņojums bijis pozitīvs, proti, 0,8%, taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem. Vispesimistiskākie novembrī bijuši degvielas tirgotāji, kuru noskaņojums bija -23,9%.
Novembrī, tāpat kā divos iepriekšējos mēnešos, 23% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 26% un 14% mazumtirgotāju. Konkurenci kā ierobežojošu faktoru novembrī atzīmējuši 39% mazumtirgotāju, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā oktobrī, 5% respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte, bet 13% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.
Pakalpojumu sektorā 2022.gada novembrī, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija negatīvs, proti, -0,6%, bet uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs, kā ierasts, būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, visoptimistiskākie novembrī bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kur noskaņojuma rādītājs bija 20,9%, seko uzņēmēji, kas darbojas juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā (14,8%). Savukārt vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums novembrī fiksēts izmitināšanā (-43,8%), kā arī gaisa transporta nozarē (-33,3%) un iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (-22,4%).
Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē - darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu - noskaņojuma rādītājs bija vienāds ar 0%.
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 31% pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar oktobri, to īpatsvars ir samazinājies par diviem procentpunktiem.
Vienlaikus 26% pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18% - darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tajā pašā laikā 7% pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija, 6% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas, bet līdz 14% pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.
Būvniecībā noskaņojuma rādītājs, pēc sezonāli koriģētiem datiem, novembrī bija -11,7% un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 2,9 procentpunktiem.
Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, pieaudzis novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trijos mēnešos (pieaugums par 1,4 procentpunktiem), bet turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 1,3 procentpunktiem).
Noskaņojuma rādītājs novembrī uzlabojies ēku būvniecībā - par trim procentpunktiem, bet samazinājums ir inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos - attiecīgi par 2,5 un 3,4 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti novembrī ierobežoja darbaspēka trūkums, ko minējuši 32,7% respondentu, nepietiekams pieprasījums - 28,8% respondentu, kā arī materiālu vai iekārtu trūkums - 16,2% respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādījuši attiecīgi 22% un 11,5% respondentu, tostarp pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums. Novembrī 18,4% uzņēmēju norādījuši, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, kas salīdzinājumā ar šā gada oktobri ir pieaugums par 1,8 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs novembrī bija -9,6%, kas ir zemākā rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar oktobri, noskaņojuma rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojuma rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs, tostarp koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 7,6 procentpunktiem, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 5,8 procentpunktiem, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 4,1 procentpunktu.
Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā - par 0,2 procentpunktiem, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā - par 0,5 procentpunktiem un elektrisko iekārtu ražošanā - par 11,6 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, 17 nozarēs noskaņojuma rādītājs samazinājās, bet sešās pieauga.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka 22,3% uzņēmēju novembrī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 38,3% un 19,4% uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 19,6% respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13%), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.
Atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji minējuši arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību, atzīmē statistikas pārvaldē.
Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, šogad lielākajā daļā nozaru viszemākās vērtības sasniedza martā, tūdaļ pēc karadarbības sākuma Ukrainā. Vasarā nenoteiktība bija nedaudz samazinājusies, taču kopš septembra, tuvojoties ziemai un aktualizējoties energoresursu cenu pieaugumam, saimnieciskās darbības prognozējamības saldo atkal ir tendence samazināties. Novembrī šis rādītājs viszemākais bija būvniecībā un mazumtirdzniecībā (abās -42,1), bet apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā attiecīgi -35,4 un -28,2.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.