Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.
Neraugoties uz to, ka pārtikas sadārdzināšanās Latvijā vēl aizvien ir ļoti strauja un tam ir grūti atrast kopēju pamatojumu, daļai pārtikas produktu cenas pēdējā laikā ir ievērojami samazinājušās. Turklāt ir arī atsevišķi tā dēvētie atslēgas produkti, kam cenas ir kritušas ne tikai pēdējos mēnešos, bet jau pat salīdzinot ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā. Kopumā gan pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas pēdējā gada laikā ir pieaugušas par 10,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Diemžēl straujš pārtikas cenu kāpums ir Eiropas kopējā iezīme, un tas zināmā mērā pārtikas inflāciju tur augstu arī pie mums. Piemēram, Vācijā jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaras vidus mēnesi pārtikas cenas kopumā palielinājušās par 11%, bet Zviedrijā - par 10,5%, vēsta “Tradingeconomics.com”. Vienlaikus mūsu valstī labas ziņas ir par to, ka kopējs diezgan pamanāms pārtikas cenu kritums ir noticis trīs mēnešu laikā. Proti, šā gada jūlijā salīdzinājumā ar aprīli pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir kļuvuši par 1,3% lētāki.
Jau pagājušās desmitgades otrajā pusē straujā pieprasījuma pieauguma pasaulē dēļ strauji palielinājās sviesta cenas, un pērn, inflācijas vilnim pieņemoties spēkā, šis process likumsakarīgi turpinājās. Tomēr cenas kaut kad atduras pret kaut kādiem neredzamajiem, taču vienlaikus “loģiskajiem griestiem”, un tagad šī daudziem nozīmīgā uz saldā krējuma bāzes radītā taukviela ir piedzīvojusi visai ievērojamu cenas samazināšanos. Sviests ir to produktu vidū, kuriem pat salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu cena ir sarukusi. Proti, šā gada jūlijā tas bija par 12,4% lētāks nekā pagājušā gada septītajā mēnesī. Tomēr sviests nav vienīgais nozīmīgais produkts, kas var lepoties ar gada deflāciju. Produktu grupa, kas tiek klasificēta kā “citas pārtikā lietojamās eļļas”, gada laikā ir kļuvusi par 5,4% lētāka, bet 4,9% vērtu cenas samazinājumu atskaites periodā ir piedzīvojušas svaigas vai atdzesētas zivis. Starp produktiem, kuriem gada laikā ir piedzīvots cenu kritums, var minēt arī mājputnu gaļu un rīsus, kuri kļuvuši attiecīgi par 0,7% un 0,4% lētāki. Protams, šādu kritumu pircēja maciņš nejūt, taču šis kritums ir ievērojami vairāk sajūtams, ja cenu izmaiņas vērtē īsākā laika periodā. Piemēram, pusgada laikā mājputnu gaļa ir kļuvusi apmēram par 3% lētāka. Svarīgākā ziņa šeit drīzāk ir tā, ka šajās produktu grupās iepriekšējais cenu skrējiens ir apstājies un no tuvākās nākotnes perspektīvas tie drīzāk kļūs lētāki, nevis dārgāki. Apskatot svarīgāko pārtikas produktu cenu pārmaiņas, jāpiemin, ka kopš janvāra piena cena veikalu plauktos ir samazinājusies apmēram par 12%. Savukārt, ja uz situāciju palūkojamies vēl īsākā laika termiņā, tad ir redzams, ka, piemēram, jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samērā pamanāmu, 4% vērtu cenu kritumu ir piedzīvojis siers un biezpiens, bet jau pieminēto rīsu cena ir sarukusi par 4,2%. Par 5,6% lētāki kļuvuši žāvēti augļi un rieksti, bet svaigu dārzeņu cena ir kritusies par 11%. Pēdējais gan pamatā ir saistīts ar sezonālajiem faktoriem, proti, tirgū ienāk jaunā raža, un tas cenām liek kristies. Taču arī šim cenu kritumam ir ļoti liela indikatīva nozīme. Iepriekš dzirdējām satraucošas ziņas par Eiropā piedzīvotā sausuma posta darbiem, kas tirgū var radīt dārzeņu deficītu un cenu kāpumu. Tomēr, jo vairāk šobrīd nokritīsies dārzeņu cena, jo mazāka iespēja tai sasniegt “kosmiskus līmeņus” rudenī. Tādējādi ir pamats cerēt, ka rudens beigās un ziemā par tiem nemaksāsim daudz vairāk kā šā gada pavasarī, iespējams, ka kādu apsvērumu dēļ pat lētāk.
Vienlaikus jūlijā strauji - par 16,2% - cenas pieaugušas kartupeļiem, tam sekojot jau pēc 19,3% vērta sadārdzinājuma jūnijā. Arī tas ir saistīts ar sezonāliem faktoriem - tirgū nonākot jaunajiem kartupeļiem, kas parasti vienmēr ir dārgāki. Taču jau patlaban, vismaz atsevišķās tirdzniecības vietās, var redzēt, ka kartupeļi kļūst lētāki, un šķiet, ka viss pamazām izvēršas pēc citos gados vērojamā scenārija. Pēdējā laikā ir daudz lijis, un nav pamata domāt, ka piedzīvosim kādu būtisku kartupeļu deficītu, līdz ar to vismaz šim pārtikas produktam kādi vērā ņemami cenu ekscesi varētu izpalikt. Savukārt, ja runājam par cenu izmaiņām gada griezumā, tad diezgan nepatīkama aina paveras attiecībā uz maizi un cukuru. Šā gada jūlijā maize ir kļuvusi par 22,9%, bet cukurs par 44,6% dārgāks nekā gadu iepriekš. Ja raugāmies uz maizes cenām, tad ir atsevišķi objektīvi faktori, kas tās ražošanas pašizmaksu un, cerams, arī cenu veikala plauktos var samazināt, taču ir arī tādi, kas cenai var likt saglabāties augstai. Ja par pirmajiem, tad pēdējā gada laikā būtiski lētāki ir kļuvuši enerģētiskie resursi. Tāpat samazinājušās arī graudu cenas. Tās, par laimi, nepieaug par spīti dažādām Krievijas īstenotajām diversijām Ukrainā - Kahovkas dambja spridzināšanai un centieniem bloķēt graudu eksportu no Ukrainas ostām. Tādējādi ir pamats domāt, ka pasaulei ir iespējas izvairīties no vispārēja graudu deficīta un, cerams, arī nepaēdušo cilvēku skaita pieauguma nabadzīgajās valstīs. Tādējādi no labības viedokļa attiecībā uz Latviju ir iespējas tikt pie maizes pašizmaksas samazināšanās, tomēr nevar cerēt, ka pats produkts kļūs būtiski lētāks, jo ir cēlušās arī darba algas, un arī tās veido maizes cenu. Tikmēr attiecībā uz cukuru paši Latvijā nenosakām neko - viss ir atkarīgs no kopējām pasaules tendencēm izejvielu biržās. Ja raugāmies uz to, kā mainījušās lauksaimniecības preču izejvielu cenas iepriekš, ir pamats domāt, ka Latvijā tuvākajos mēnešos pārtika var kļūt lētāka, taču šis cenu kritums, visticamāk, būs ļoti piezemēts.
