Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi garīgo veselību pusei Latvijas iedzīvotāju

Puse (50,2%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.

48,7% iedzīvotāju uzskata, ka tā neatstāja nekādu ietekmi, bet 1,1% iedzīvotāju Covid-19 krīze ietekmēja pozitīvi.

Sievietes vairāk nekā vīrieši pakļauti Covid-19 krīzes ietekmei - 52,9% sieviešu un 46,8% vīriešu apgalvojuši, ka izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā.

Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (56%) un jaunieši 16-24 gadu vecumā (54,6%), bet vismazāk seniori vecumā virs 75 gadiem (39,5%) un 65-74 gadu vecumā (47,7%).

Pilsētu iedzīvotāji vairāk nekā lauku iedzīvotāji izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību (attiecīgi - 52,1% un 46,2%). Vairāk nekā puse (55,8%) rīdzinieku atzina, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību.

Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši tie vecāki, kas vieni audzina bērnus (65,6%) un pāri ar 3 un vairāk bērniem (64,4%), bet vismazāk - vienatnē dzīvojošie seniori vecumā no 65 gadiem (41,6%) un pāri bez bērniem (48,6%).

Vairāk nekā puse iedzīvotāju ar augstāko izglītību izjuta pandēmijas negatīvo ietekmi (52%), ar vidējo izglītību - 50,2%, savukārt ar pamatskolas vai zemāku - 46,6%. Analizējot pēc pamatnodarbošanās statusa, visvairāk bezdarbnieki izjuta Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību (54,9%), bet vismazāk pensionāri (43,3%).

CSP katru gadu veic aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kuras ietvaros tiek iegūta informācija arī par Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju garīgo veselību, ienākumiem, iespējām strādāt un mācīties attālināti. 2021.gadā dati ir iegūti no 6,5 tūkst. mājsaimniecību un 11,7 tūkst. personu atbildēm.