Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
2021. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 6,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī mājokļa iekārtai.
“Inflācija Latvijā turpina augt ievērojami straujāk nekā prognozēts, un pašreizējais cenu kāpums ir pārspējis pat vispesimistiskākās prognozes šī gada sākumā. Šī gada oktobrī patēriņa cenu inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2009. gada sākuma ir sasniegusi 6%. Latvijas ekonomikai atkopjoties no Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes, patēriņa cenu inflācijas pieaugums šogad tika gaidīts, taču šobrīd cenas kāpj straujāk, nekā ekonomisti spēj palielināt inflācijas prognozes. Inflācijas kāpums šobrīd ir globāls fenomens, un Lietuvā patēriņa cenu inflācija šobrīd jau pārsniedz 8%. Baltijas valstīs kopumā inflācijas līmenis šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, jo esam mazāk turīgi un vairāk no saviem ienākumiem tērējam elektrībai, apkurei, degvielai un pārtikai, kur cenas pēdējos mēnešos ir augušas īpaši strauji,“ vērtē bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
“Diemžēl inflācijas pieaugums turpināsies, par ko liecina gan notikumi biržās, gan kaimiņvalstu “sasniegumi”, gan ražotāju cenu kāpums, kas apsteidz patēriņa cenu pieaugumu. Jau septembrī notika ļoti straujš ražotāju lēciens iekšējā tirgū līdz 20,4%, salīdzinot ar 15,9% augustā. Sliktākā ziņa - elektrības, gāzes un siltuma ražotāju cenas septembrī bija par 31,0% augstākas nekā pirms gada. Runājot par notiekošā cenu kāpuma “dziļajiem” iemesliem, tos var apcerīgi raksturot kā ekonomikas apmaldīšanos starp pagātni un nākotni. Pasaules ekonomikā ir grandioza sinhronizācijas problēma. Pieprasījums pēc precēm ir ļoti spēcīgs, to “karsē” gan ekonomikas stimulēšanas pasākumi, gan ierobežotās iespējas pirkt pakalpojumus, tāpēc cilvēki vairāk pērk preces. Tā kā ražotāji ir plānojuši jaudas “normāliem” apstākļiem, tik strauji palielināt ražošanu nav iespējams. To varētu paveikt ilgākā laikā, taču ražotāji nezina, cik ilgi tas turpināsies. Tāpēc viņi ir piesardzīgi ar ieguldījumiem ražošanas jaudu palielināšanā. Turklāt arī investīciju izmaksas ir ļoti pieaugušas. Tāpēc ražotājiem atliek vien izbaudīt augsto cenu periodu un atlikt stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Tas nav grūti, jo biržās kotēto uzņēmumu vidējā peļņa šobrīd tālu pārsniedz prognozes,” uzsver “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Arī SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka inflācijas kāpums Latvijā nav beidzies. “ Inflācijas augšupvērstais gājiens, kā prognozēts, turpinās un sevi vēl nav izsmēlis. Ilgi gaidītā epidemioloģiskās situācijas normalizācija, kas ļautu piegādes ķēdēm stabilizēties, ieilgst, vietām pat pasliktinoties. Vēl priekšā ir ziemas periods, no kā vēl izrietēs enerģijas cenu turpmākais virziens. Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam. Neliels cerību stars ir ziņa, ka Austrālijā un Argentīnā varētu būt laba gaidāmā raža, kas nedaudz atvēsinātu pārtikas cenu kāpumu. Tomēr tas īstenotos vien nākamā gada pavasarī,” prognozē D. Gašpuitis.
M. Āboliņš pieļauj, ka pasaules pārtikas cenu kāpums turpināsies un arī Latvijai ir jārēķinās ar augstākām pārtikas cenām. “Domāju, ka tuvākajos mēnešos pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniegs 10%,” prognozē M. Āboliņš.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem, jo to cena pieauga par 14,8%. Kartupeļu cena gada laikā kāpusi pat par 37,1%. Cenas pieauga arī mājputnu gaļai, gaļas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai. Dārgāks bija kļuvis arī siers, biezpiens, piens, jogurts, saldējums un olas. Ievērojams cenu kāpums bijis arī augu eļļai - par 26,8%. Tāpat sadārdzinājās maize, milti, rīsi, makaronu izstrādājumi, cukurs. Gada laikā arī alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,5%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Savukārt cena bija samazinājusies cūkgaļai, svaigiem augļiem, kafijai, šokolādei un zivīm.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 15,6%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 33,4%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 35,8%, benzīns - par 29,3%, bet auto gāze - par 38,9%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga lietotām automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem. Savukārt pasažieru aviopārvadājumu vidējais cenu līmenis samazinājās.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 11,8%. Būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, cietais kurināmais, mājokļa īre, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, atkritumu savākšana, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 4,2%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3,5%. Gada laikā vidējais cenu līmenis kāpa zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki bija arī farmaceitiskie produkti.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, ziediem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt cenu kritums bija apaviem.
“Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijā patēriņa cenu kāpums gada laikā bijis nedaudz mērenāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
“Par Lietuvas un Igaunijas noķeršanu parasti runā saistībā ar šo valstu neseno panākumu atkārtošanu investīciju piesaistē un eksporta pieaugumā. Par laimi, Latvija ir atpalikusi arī kādā citā jomā - patēriņa cenu pieaugumā. Igaunijā inflācija oktobrī sasniedza 7%, bet Lietuvā pat 8,2% (provizoriski dati). Latvijā patēriņa cenu gada inflācija oktobrī bija 6,%. Salīdzinot ar septembri, dzīves dārdzība pieauga par 1,1%. Vēl kāda laba ziņa - Latvijas “cerības” noķert kaimiņvalstu inflācijas rādītājus nav pārliecinošas. Tās ir atšķirīgās ekonomikas cikla fāzēs, tajās ir daudz dinamiskāks mājokļu un kreditēšanas tirgus, Lietuvā arī daudz straujāk augošs patēriņš. Visur Baltijā un Eiropā inflāciju karsē importa izmaksu kāpums, bet algu un cenu spirāles stāvums atšķiras,” skaidroja P. Strautiņš.
