“Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis,” komentējot patēriņa cenu pārmaiņas, teic bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Janvārī Latvijā cenas vēl turējās rāmjos (neliela inflācija mēneša laikā un deflācija gada laikā), bet eirozonā jau ir bijis pirmais lielais inflācijas pārsteigums.
Centrālās statistikas dati (CSP) liecina, ka mēneša laikā apģērbiem cenas samazinājušās par 5,0%, bet apaviem - par 5,8%. Taču, ko līdz cenu kritums, ja valstī izsludināto ierobežojumu dēļ janvārī apģērbu un apavus klātienē nebija iespējams iegādāties. Tos nācās vai nu pasūtīt internetā, vai arī spēlēt ar pārdevēju attālinātu iepirkšanos. Toties šonedēļ līdz ar iespēju apavus nopirkt klātienē vismaz pārtikas lielveikalos tieši šīs prece izrādījusies par pirmās nepieciešamības preci. Lielākā drūzmēšanās pārtikas lielveikalos šajās dienās ir tieši pie apaviem, jo īpaši bērnu apaviem.
Lai gan janvārī apģērbu un apavu cenas salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri bija nedaudz samazinājušās, gada laikā abās šajās grupās atsevišķām precēm novērots cenu kāpums. Piemēram, bērnu apģērbi sadārdzinājušies par 6%, bērnu apavi - par 5,4%, sieviešu apģērbi - par 1,9%. Savukārt vīriešu apģērbi un apavi, kā arī sieviešu apavi gada laikā palikuši lētāki. CSP gan norāda, ka daļai preču, piemēram, sieviešu apaviem Covid-19 dēļ cenu pieejamība ir būtiski samazinājies.
CSP skaidro, ka katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek savākti aptuveni 25 tūkstoši cenu. Cenas, kas Covid-19 dēļ nav pieejamas, tika imputētas, tas ir, izrēķinātas, piemēram, izmantojot pēdējo novēroto cenu, iepriekšējā gada atbilstošā mēneša cenu izmaiņu tendenci utt. Atkarībā no patēriņa grupas imputāciju īpatsvars var būtiski atšķirties, tomēr kopējā datu apjomā Covid-19 imputāciju īpatsvars janvārī ir bijis 15,5%, kas ir 9,1% no kopējiem patēriņa izdevumiem. CSP informē, ka valstī izsludināto ierobežojumu dēļ janvārī apģērbu un apavus nebija iespējams iegādāties klātienē, līdz ar to palielinājās Covid-19 imputāciju skaits šajā grupā. Atsevišķās apģērbu un apavu grupās tas pārsniedza pat pusi.
Bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš teic, ka jāizbauda pēdējie deflācijas mirkļi, jo inflācija jau ir tepat aiz stūra. Tā varētu atgriezties kādu mēnesi ātrāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē.
“Pasaules ekonomikā ar joni ir aizgājis process, ko dēvē par reflāciju - strauji aug ilgtermiņa procentu likmes, izejvielu cenas, kāpj inflācijas gaidas. “Pārfrāzējot slaveno rakstnieku Ernestu Hemingveju, pandēmijas radītais deflācijas periods Latvijā beigsies pakāpeniski, bet tad pēkšņi. Drošības pasākumu radītie ierobežojumi ir koncentrējuši ekonomisko aktivitāti nozarēs, kuru veiktspēju ierobežo dažādu “vecmodīgu” fizisko resursu pieejamība, kuru cenas šobrīd attiecīgi aug,” teic P. Strautiņš. Tuvākajos mēnešos inflācijas kāpums būs straujāks par iepriekš gaidīto. S&P GSCI izejvielu indekss kopš gada sākuma audzis par 12,3%, bet vairāk nekā puse šī kāpuma notikusi kopš februāra sākuma. “Brent” naftas cena pirmdien pārsniedza 60 dolārus par barelu, tā dolāru izteiksmē šobrīd jau ir dārgāka nekā pirms gada, eiro izteiksmē vēl nedaudz lētāka. Kviešu cena gadiem ilgi svārstījās nedaudz zem 200 eiro par tonnu, bet šogad 19. janvārī tā jau bija 236 eiro, savukārt šobrīd - 223 eiro. Daudzkārtīgi augušas konteineru frakta cenas pārvadājumos no Āzijas uz Eiropu. Daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gan Latvijā, gan citur pasaulē šobrīd nav darba, citi ir pārslogoti.
“Janvārī Latvijā viss vēl puslīdz mierīgi, bet eirozonā jau ir bijis pirmais lielais inflācijas pārsteigums. Pēc provizoriskajiem datiem, patēriņa cenu kāpums eirozonā janvārī sasniedza augstāko punktu 11 mēnešos jeb 0,9%, izbeidzot piecu mēnešu deflāciju. Pasaules ekonomikai pārvarot pandēmiju, inflācija augs. Velkot mūsdienās aktuālās paralēles ar veselību un bioloģiju, cilvēka ķermeņa temperatūra var celties divu iemeslu dēļ: kad viņam ir drudzis vai tāpēc, ka viņš ir izveseļojies un sācis kustēties. Cenu kāpums dažu turpmāko mēnešu laikā būs drīzāk kā slimnieka drudzis. Pandēmija ir radījusi sajukumu piegāžu ķēdēs - dažus produktus vajag vairāk, citus mazāk, mainījušies piegāžu maršruti, tas viss rada milzu grūtības uzņēmumiem. Naftu joprojām patērē mazāk nekā pirms pandēmijas, taču ir samazināta ražošana, radot krājumu samazināšanos. Pasaules ekonomikai ir nojukusi takts, tai nav viena diriģenta, kura paceltajam zizlim visi klausītu. Cenas var augt, pirms pasaule ir izārstēta no koronavīrusa,” secina P. Strautiņš.
Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka nākotnē gaidāma pārtikas un enerģijas cenu sadārdzināšanās. Pēc viņa teiktā, naftas cena turpina pieaugt. OPEC+ grupas dalībnieki ziņoja, ka ir piekrituši turpināt mēģinājumus novērst naftas ražošanas pārpalikumu, kas bija iemesls naftas cenu kritumam. “Brent” naftas cena šobrīd ir pārsniegusi 61 ASV dolāru par barelu un punktu, kas tika sasniegts pērn februārī, pirms sākās cenas sabrukums. Pasaulē pārtikas cenas janvārī palielinājās astoto mēnesi pēc kārtas, ko virzīja labības, augu eļļu un cukura cenu pieaugums. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss janvārī aizsniedza 113,3 punktus, kas ir 4,3% pieaugums salīdzinājumā ar decembri un augstākais līmenis kopš 2014. gada jūlija.
“Pakalpojumos turēsies ierastais cenu kāpums, un līdz ar ierobežojumu mazināšanu cenu spiediens kļūs pamanāmāks. Visticamāk, dārgāki turpinās kļūt arī veselības pakalpojumi.
Parādīsies izteiktāka ārējo faktoru ietekme, jo atsevišķās valstīs novērojams inflācijas gaidu pieaugums. Ilgstošie ierobežojumi un sarežģījumi piegādes ķēdēs rada papildu inflācijas spiediena risku. Iespējams, ka dažus mēnešus inflāciju bremzēs noteiktu preču segmentu uzkrājumu izpārdošana, kā, piemēram, apģērbi un apavi. Vēl tuvākos mēnešus gada inflācija saglabāsies negatīva, bet pamazām pieņemsies spēkā, uz gada beigām pārlecot arī 2% robežai. Tās temps galvenokārt izrietēs no ekonomikas spējas tikt galā ar pandēmiju. Jo veiksmīgāk tas notiks, jo pārliecinošāka kļūs inflācija. Ja gada otrajā pusē sāks vājināties cerības uz ekonomikas atjaunošanos, noplaks arī inflācijas spars,” uzskata D. Gašpuitis.
Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākais cenu līmeņa kāpums bija svaigiem augļiem (+8,4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,9%). Akciju noslēgumu ietekmē cenas pieauga pienam (+4,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+4%), maizei (+0,8%), šokolādei (+2,1%). Akciju ietekmē cenas samazinājās cūkgaļai (-6,9%), mājputnu gaļai (-2,8%) un kafijai (-2%). Lētāka kļuva arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%).
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā pieauga par 0,8%. Pieaugot dabasgāzes tarifiem no 2021. gada 1. janvāra, dabasgāze sadārdzinājās vidēji par 6,7%. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 5,3%. Dārgāki kļuva materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis samazinājās cietajam kurināmajam un elektroenerģijai.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 1,5%. Degviela kļuva dārgāka par 4,7%, tostarp dīzeļdegviela sadārdzinājās par 5,8%, benzīns - par 3,9% un auto gāze - par 1,2%. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā mēneša laikā cenas palielinājās par 2,5%, ko lielākoties ietekmēja akciju noslēgumi personiskās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis pieauga autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija telekomunikāciju pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt cenas samazinājās grāmatām.
Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākais cenu kritums bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-2,6%), tostarp cenas samazinājās cūkgaļai (-9,5%) un mājputnu gaļai (-4,9%). Lētāki bija arī svaigi dārzeņi (-4,4%), kartupeļi (-7,8%), sviests (-5,3%), kā arī kafija (-1,2%). Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,4%), maizei (+1,5%) un griķiem (+17,5%). Dārgāki kļuva arī svaigi augļi (+0,9%), brokastu pārslas (+10,4%), siers un biezpiens (+1,7%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,9%), kā arī šokolāde (+3,1%).
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,6%. Gada laikā lētāka kļuva siltumenerģija, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, dabasgāze, kā arī elektroenerģija. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,6%. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 4,7%, ko ietekmēja degvielas cenu samazinājums par 12,6%. Dīzeļdegvielas cenas kritās vidēji par 14,6%, benzīna - par 10,4%, bet auto gāzes - par 9,4%. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā sadārdzinājās par 2,9%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, žurnāliem, kā arī ziediem.
Vidējais cenu līmenis gada laikā restorānu un viesnīcu pakalpojumiem pieauga par 1,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās ēdnīcu pakalpojumiem - par 4,3%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem - par 1,5%, bet ātrās ēdināšanas pakalpojumiem - par 3,4%. Lētāki bija viesnīcu pakalpojumi (-9%).
