Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 32,3 kvadrātmetri, kas ir par četriem kvadrātmetriem vairāk nekā 2011.gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā, kad tā bija 28,3 kvadrātmetri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas un mājokļu skaitīšanas dati.
2021.gada sākumā Latvijā bija 1 063 939 tradicionālie mājokļi (dzīvokļi vai privātmājas), un no tiem 811 000 jeb 76,2% mājokļu apdzīvo Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.
Pēdējo 10 gadu laikā par 21,1% mazinājies mājokļu skaits, kur platība uz vienu iemītnieku ir mazāka par 30 kvadrātmetriem - no 464 400 2011.gadā uz 366 500 2021.gadā. Mājokļu skaits ar platību no 30 kvadrātmetriem uz vienu iemītnieku ir pieaudzis par trešdaļu jeb 33,6% - attiecīgi no 332 300 līdz 443 900.
Dzīvojamās platības uz iemītnieku pieaugums saistāms ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, kamēr apdzīvotu mājokļu skaits ir pat nedaudz pieaudzis (807 800 2011.gadā un 811 000 2021.gadā). Ievērojami palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo vieni, un pašu mājokļu platība pieaugusi.
Lielākā platība uz iemītnieku - 39,8 kvadrātmetri - ir Pierīgā, kur kopš 2011.gada ir lielākais platības uz iemītnieku pieaugums salīdzinājumā ar citiem reģioniem - par 5,95 kvadrātmetriem. Savukārt Rīgā ir vismazākā platība uz iemītnieku - 28,35 kvadrātmetri, lai gan tai ir otrs lielākais platības uz iemītnieku pieaugums - par 4,4 kvadrātmetriem. Vidzemē platība uz iemītnieku ir 34,3 kvadrātmetri, Zemgalē - 31,5 kvadrātmetri, Kurzemē - 31,3 kvadrātmetri, Latgalē - 30,9 kvadrātmetri.
Visās republikas pilsētās, izņemot Jūrmalu, platība uz iemītnieku ir mazāka par vidējo Latvijā - zem 32,3 kvadrātmetriem. Jūrmalā tā ir 36,7 kvadrātmetri uz iemītnieku. Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā - 26,8 kvadrātmetri, bet lielākā - Garkalnes novadā - 75,6 kvadrātmetri uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.
Desmit gadu laikā par 8,7 procentpunktiem pieaudzis mājokļu īpatsvars, kuros ir tualete aprīkota ar ūdens novadu, 2021.gadā sasniedzot 87,7% no apdzīvotajiem mājokļiem. Šī gada sākumā centrālapkure bija 77,4% apdzīvotu mājokļu, kas ir par 7,7 procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā. Vanna vai duša ir 84,9% mājokļu, kas 6,6 procentpunktu pieaugums. Ūdensvads ir 93,1% mājokļu jeb par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā tautas un mājokļu skaitīšanā.
Lielākais apdzīvoto mājokļu ar centrālo apkuri pieaugums ir Zemgalē, kur tas audzis no 60,9% līdz 71,2% - par 10,3 procentpunktiem. Lielākais mājokļu ar ūdensvadu kāpums (par 7,8 procentpunktiem) ir Latgalē, 2021.gadā pieaugot līdz 82,1%. Lielākais mājokļu ar ūdens novada tualeti pieaugums ir Vidzemē - tas pieaudzis par 12,8 procentpunktiem, sasniedzot 78,6%. Tāpat Vidzemē kopš 2011.gada ir lielākais mājokļu, kuros ir iebūvēta vanna vai duša, pieaugums - 2011.gadā bija 66,2%, bet 2021.gadā - 74,6%.
Mazāk nekā desmitā daļa jeb 7,6% no visiem mājokļiem ir uzcelti pēdējos 20 gados, gandrīz divas trešdaļas jeb 59,1% uzcelti no 1961. līdz 2000.gadam, viena trešā daļa jeb 32,6% - līdz 1961.gadam.
No visiem pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētajiem mājokļiem (26 700) gandrīz puse jeb 47,2% ir privātmājās, nedaudz vairāk jeb 48,3% ir daudzdzīvokļu ēkās. Tikai 4,2% mājokļi atrodas ēkās ar diviem mājokļiem, piemēram, dvīņu mājās.
No visiem tradicionālajiem mājokļiem 811 000 mājokļu jeb 76,2% ir pastāvīgi apdzīvoti, 252 900 mājokļu jeb 23,8% ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem - brīvi vai arī rezervēti sezonālai izmantošanai, kā otra dzīvesvieta vai tos apdzīvo personas, kuras nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Kopš 2011.gada neapdzīvotu mājokļu īpatsvars pieaudzis par trīs procentpunktiem.
Lielākais īpatsvars ar neapdzīvotiem mājokļiem ir pirms 1961.gada celto mājokļu vidū - no visiem šajā laikposmā celtajiem mājokļiem 35,3% ir neapdzīvoti. Taču arī ēkās, kas celtas pēc 2010.gada, saglabājas augsts neapdzīvoto mājokļu īpatsvars - 34,2% no pēdējos 10 gados jaunuzceltajiem mājokļiem ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem.
Trešdaļa jeb 35,6% no apdzīvotajiem mājokļiem atrodas Rīgā, 17,9% - Pierīgas reģionā, 14% - Latgales reģionā, 12,3% - Kurzemes reģionā, 11,2% - Zemgales reģionā un 8,9% - Vidzemes reģionā.
Mazākais neapdzīvotu mājokļu īpatsvars ir Rīgā - 15% no visiem mājokļiem, kam seko Zemgale (24,5%), Pierīga (26,1%), Vidzeme un Kurzeme, kur katrā ir 28,7% neapdzīvotu mājokļu, un Latgale, kur no visiem reģiona mājokļiem neapdzīvoti ir 30,2%.
No visiem pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētajiem 26 700 mājokļiem 44% uzbūvēti Pierīgā un 40,1% Rīgā, kam seko Zemgale ar 5,3%, Kurzeme ar 4,1%, Latgale ar 3,2% un Vidzeme ar 3,2%.
Visvairāk jaunuzcelto mājokļu ir Babītes, Mārupes un Stopiņu novados, kuros gandrīz katrs piektais mājoklis uzbūvēts pēdējo 10 gadu laikā. Starp republikas pilsētām vislielākais jauno mājokļu īpatsvars ir Jūrmalā (6,1%) un Rīgā (3,3%), savukārt Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī un Rēzeknē mazāk par pusprocentu no visiem mājokļiem ir celti pēdējā desmitgadē.
Rīgā pēdējo 20 gadu lielākais jaunu mājokļu īpatsvars ir Dreiliņos, kur laika periodā no 2001.gada līdz 2020.gadam uzcelti 3100 jeb 98,7% mājokļu, Skanstē 887 jeb 79,4%, Kleistos 119 jeb 56,7% un Beberbeķos 103 jeb 52,6% no visiem apkaimes mājokļiem. Pēc 2016.gada straujāka mājokļu būvniecība turpina attīstīties Skanstē - 127 jeb 11,4% no apkaimes mājokļiem.