Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un pārējiem deputātiem ar aicinājumu nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu 2020. gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu izstrādē.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) gatava veselības budžetam vēl izcīnīt papildu 10 miljonus eiro, kas netiks novirzīti atalgojuma palielināšanai, bet gan tērēti slimnīcu zaudējumu segšanai.
Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par 3,763 miljonu eiro piešķiršanu abonēto preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšanai 2020.gadā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
Neskatoties uz to, ka valdība piektdien apstiprināja 6,3 miljonu eiro piešķīrumu elektroniskajiem medijiem, aizvien nav skaidrības par iespēju prasītā apmērā celt Latvijas Radio darbinieku atalgojumu.
Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes darbinieki, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
2020.gada budžetu var uzskatīt par sociāli atbildīgu, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Problēmas, kuras algotu darbu strādājošiem un vienlaikus autoratlīdzību saņemošiem darba ņēmējiem rada esošā nodokļu sistēma, ir identificētas, un tām tiek meklēti risinājumi. Tomēr iedzīvināti tie tiks tikai ar 2021. gadu, jo Krišjāņa Kariņa valdība, atsaucoties uz priekšgājējas solīto, vienojusies nodokļu sistēmu agrāk negrozīt.
Valdības koalīcijas partneri ir tuvu, lai panāktu vienošanos par nākamā gada valsts budžeta projektu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Budžeta veidošanas sarunās būtu jādomā par ieguvumu visai valstij, nevis tikai konkrētai partijai, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
2020.gada budžeta tālāka virzība būs atkarīga no koalīcijas spējas vienoties, pirmdien īsi pirms koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai arī ārā spīd saule un gaiss vēl vasarīgi silts, rudens tuvums jau jaušams. Arī politiskajā dienas kārtībā. Tuvojas gada galvenā politiskā likuma – Valsts budžeta – pieņemšana un arvien skaļāk tiek spriests – kam dot un kam nedot naudu?
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno izstāties no valdības, taču budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.
Jaunā konservatīvā partija (JKP), visticamāk, no jauna koalīcijas partneriem budžeta veidošanas sarunās piedāvās jau sākotnēji izvirzītos priekšlikumus, tostarp par minimālo algu un neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā.