Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes darbinieki, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
2020.gada budžetu var uzskatīt par sociāli atbildīgu, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Problēmas, kuras algotu darbu strādājošiem un vienlaikus autoratlīdzību saņemošiem darba ņēmējiem rada esošā nodokļu sistēma, ir identificētas, un tām tiek meklēti risinājumi. Tomēr iedzīvināti tie tiks tikai ar 2021. gadu, jo Krišjāņa Kariņa valdība, atsaucoties uz priekšgājējas solīto, vienojusies nodokļu sistēmu agrāk negrozīt.
Valdības koalīcijas partneri ir tuvu, lai panāktu vienošanos par nākamā gada valsts budžeta projektu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Budžeta veidošanas sarunās būtu jādomā par ieguvumu visai valstij, nevis tikai konkrētai partijai, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
2020.gada budžeta tālāka virzība būs atkarīga no koalīcijas spējas vienoties, pirmdien īsi pirms koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai arī ārā spīd saule un gaiss vēl vasarīgi silts, rudens tuvums jau jaušams. Arī politiskajā dienas kārtībā. Tuvojas gada galvenā politiskā likuma – Valsts budžeta – pieņemšana un arvien skaļāk tiek spriests – kam dot un kam nedot naudu?
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno izstāties no valdības, taču budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.
Jaunā konservatīvā partija (JKP), visticamāk, no jauna koalīcijas partneriem budžeta veidošanas sarunās piedāvās jau sākotnēji izvirzītos priekšlikumus, tostarp par minimālo algu un neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā.
Liepājās cietuma būvniecība pašlaik ir 2020.gada budžeta pieņemšanas klupšanas akmens, piektdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildus resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.
Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupa rosina par pieciem miljoniem eiro samazināt nākamajam gadam Liepājas cietuma būvniecībai paredzētos izdevumus, tādējādi cietuma būvniecību attiecīgi sākot vēlāk - 2022.gadā, taču Tieslietu ministrija (TM) turpina uzstāt uz būvniecības ātrāku sākšanu, piekrītot izdevumus nākamajam gadam samazināt tikai par 2,5 miljoniem eiro.
Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu finansējumu 152,6 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Iekšlietu ministra prasības pēc papildus budžeta līdzekļiem ir saprotamas, taču valsts finansiālās iespējas nav tādas, lai apmierinātu visas vajadzības, piektdien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai rastu finansējumu citām prioritātēm, koalīcijas līmenī tiek apspriesta iespēju uz laiku atlikt jauna cietuma būvniecību, liecina neoficiālā informācija.
Budžets ir katras valdības, koalīcijas, tās partiju politikas, darba, prioritāšu patiesais rādītājs. Pārējais ir vien vārdi, makaroni uz ausīm. Daudz to tika sakarināts pirms vēlēšanām.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) par nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm uzskata finanšu sektora sakārtošanu, administratīvi teritoriālo reformu un ieguldījumus veselības un izglītības sistēmās.
Alkohola un degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna neizpildīšana šā gada septiņos mēnešos brīdina, ka nodokļa likmju celšana atsitusies pret Baltijas iedzīvotāju maksātspējas un maksātgribas griestiem.