Nākamā budžeta tālāka virzība būs atkarīga no koalīcijas spējas vienoties, pauž Kariņš

 
©Kaspars Krafts/F64

2020.gada budžeta tālāka virzība būs atkarīga no koalīcijas spējas vienoties, pirmdien īsi pirms koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pagājušajā piektdienā pēc Jaunā konservatīvā partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem. Koalīcijas partneru vidū nesaskaņas raisīja valdības sēdes slēgtajā daļā skatītais jautājums par Liepājas cietuma celtniecības termiņu.

Šodien koalīcijas partneri turpinās spriest par papildus budžeta līdzekļu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem, tomēr, Kariņa ieskatā, sarunu iznākums ir grūti prognozējams.

"Piektdiena ieviesa korekcijas, jo izskatījās, ka viens no partneriem nav gatavs strādāt, bet ceru, ka tas ir tikai pārpratums, nevis apzināta rīcība. Redzēs, kā veiksies šīs dienas sarunās. Ceru, ka visi pieci koalīcijas partneri ir gatavi sadarboties un vienoties par kompromisu," piebilda premjers.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka koalīcija varētu atgriezties pie jautājuma par Liepājas cietuma būvniecību, Kariņš norādīja, ka pēc piektdien notikušās valdības sēdes šis strīdus ābols vairs nav dienaskārtībā.

Ministru prezidents stāstīja, ka pēdējās trīs nedēļas valdību veidojošie politiskie spēki viens ar otru diskutēja un nonāca pie visaptveroša kompromisa, kam vēl līdz pagājušās ceturtdienas vakaram piekrita visi koalīcijas partneri. Tomēr atklāts ir jautājums par JKP atbalstu panāktajam kompromisam.

"Katrā ziņā es esmu gatavs darbu turpināt, bet svarīgi, ka visi pieci partneri ir gatavi kompromisam. Budžetu nevar salikt piecu partiju valdība, ja viena partijām saka, ka viņu vajadzības ir svarīgākās," uzsvēra Kariņš.

Komentējot JKP līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna iepriekš pausto, ka, iespējams, sarunas par 2020.gada budžetu būtu sākamas no jauna, rosinot aktīvāk rast finansējumu nevienlīdzības mazināšanai, Kariņš atzina, ka jau līdzšinējais priekšlikums 2020.gada prioritātēm paredz mazināt nabadzību un nevienlīdzību.

"Izsverot visu politisko partiju un ministriju intereses un viedokļus, prioritāšu sarakstā ielikām pasākumus, kur, nepaceļot lielos nodokļus, varam pārdalīt papildus budžeta līdzekļus, lai risinātu virkni jautājumu, tostarp mazināt nevienlīdzību. Piemēram, rosināts atslogot zemās algas, no 2020.gada paceļot neapliekamo minimumu, tāpat plānots pacelt minimālo pabalstu, paredzēti papildus 200 miljoni eiro pensiju indeksācijai, plānots nodrošinot papildus finansējumu veselības sistēmai, izglītībai un zinātnei, kultūras darbinieku algu palielināšanai, iekšlietu sistēmai utt. Mēs jau esam izveidojuši budžeta prioritāšu sarakstu, kas veicinās nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu," pauda Kariņš.

Jau vēstīts, ka pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.

2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.