Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) par nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm uzskata finanšu sektora sakārtošanu, administratīvi teritoriālo reformu un ieguldījumus veselības un izglītības sistēmās.
Premjers šorīt intervijā telekanālam LNT atkārtoti atzina, ka nākamā gada budžets ir "sarežģīts un ļoti politizēts jautājums", sarunas par kuru notiekot ļoti komplicēti. "Vajadzību ir vairāk nekā iespēju," piebilda politiķis.
Taujāts, ko gaidīt veselības aprūpes sistēmā, Kariņš pauda viedokli, ka viena no Latvijas problēmām esot tā, ka tiekot uzturēta infrastruktūra 3 miljonu iedzīvotāju valstij, lai arī reāli to ir mazāk par 2 miljoniem.
Šādos apstākļos tuvāko nedēļu laikā no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tiekot gaidīts piedāvājumu Latvijas slimnīcu tīkla optimizēšanai. Runa neesot par kādām pavisam radikālām pārmaiņām, bet par sākto izmaiņu skaidru turpināšanu.
Savukārt runājot par iespējamām nodokļu izmaiņām, Kariņš atkārtoti pauda nostāju, ka tām vajadzētu stāties spēkā tikai 2021.gadā. Viņš vēlētos panākt visas nodokļu sistēmas pārskatīšanu, piemēram, lai panāktu, ka visi, tostarp pašreizējie mikrouzņēmēji, maksātu līdzīgākus nodokļus.