Iekšlietu ministra prasības pēc papildus budžeta līdzekļiem ir saprotamas, taču valsts finansiālās iespējas nav tādas, lai apmierinātu visas vajadzības, piektdien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Piektdienas rītā pie Ministru kabineta bija piestājuši "ZIL" markas transportlīdzekļi, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdzekļu trūkuma dēļ joprojām izmanto izsaukumos cilvēku dzīvību glābšanā. Mašīnas pie valdības ēkas piestājas, lai pievērstu Ministru prezidenta un sabiedrības uzmanību finansējuma trūkumam iekšlietu nozarē.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pasākuma laikā žurnālistus informēja, ka situācija ar nepietiekamo finansējumu ir pārrunāta ar Ministru prezidentu, kurš izprotot situāciju nozarē. Vienlaikus Ģirģens aicināja Ministru kabinetu, piektdien lemjot par 2020.gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, pieņemt atbildīgu lēmumu.
Savukārt Kariņš mediju pārstāvjiem pauda atzinīgus vārdus par Ģirģenu iekšlietu ministra amatā un viņa būtisko lomu valdības darbā, jo ministrs aktīvi norāda uz trūkumiem viņa uzraugāmajā jomā. Premjera ieskatā, arī šīs dienas "teatrālā" akcija ir labs piemērs Ģirģena bažām par iekšlietu jomu.
Tajā pašā laikā Ministru prezidents uzsvēra, ka iekšlietu ministra prasības pēc papildus budžeta līdzekļiem ir saprotamas, tomēr finansiālās iespējas valstī nav tādas, lai apmierinātu visas vajadzības. Premjers pauda, ka iekšlietu sfērai ir jānovirza vairāk līdzekļu, tomēr vajadzības ir arī citās jomās.
Vaicāts, vai VUGD akcija varētu ietekmēt valdības šīs dienas gaidāmo lēmumu par papildus līdzekļu novirzīšanu iekšlietu jomai, Kariņš atbildēja izvairīgi, norādot, ka risinājumi tiks meklēti.
Savukārt Ģirģens piebilda, ka gadījumā, ja valdība šodien nelems par papildus līdzekļu novirzīšanu iekšlietu jomai, viņš vismaz cer, ka ministri spēs vienoties par ilgtermiņa risinājumu tam, kā nodrošināt iekšlietu jomas vajadzības vismaz no 2022.gada.
Jau vēstīts, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, tomēr šo prioritāru pasākumu īstenošanai pieejami krietni mazāk līdzekļu.
Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildus līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā. No šiem līdzekļiem 500 miljoni eiro jau ir sadalīti virknei pasākumu, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš, piemēram, pensiju indeksācijai paredzēts novirzīt papildus 166 miljonus eiro.