Valdību un sociālo partneru veidojošā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) nav vienprātības par nākamā gada valsts budžeta veidošanu. No vienas puses, darba devēji prasa stabilu un paredzamu nodokļu politiku, no otras puses, darba ņēmēji uzstāj uz solītajām reformām.
Nākamā gada valsts budžeta projektu Ministru kabinets Saeimai vēlas nodot līdz oktobra vidum, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Kā esmu vairākkārt jau uzsvēris, Ekonomikas ministrijas šā gada darbības prioritāte Nr.1 ir obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšana. Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tas nodrošinās būtisku elektroenerģijas izmaksu samazināšanos jau no 2021. gada,” akcentējot Ekonomikas ministrijas 2020. gada budžeta prioritāros pasākumus, kuriem lūgts piešķirt papildu finansējumu, skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāro pasākumu īstenošanai, kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, zinātnes bāzes finansējumam un sporta nozares attīstībai nepieciešami 128 miljoni eiro, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
2019. gada valsts budžeta likums prasa palielināt valsts ieņēmumus par 386 miljoniem eiro attiecībā pret pagājušo gadu, taču valsts reālie ieņēmumi septiņu mēnešu laikā nebūt neliecina, ka valsts tiešām spēs nodrošināt savu izdevumu pieaugumam atbilstošu ieņēmumu pieaugumu.
Pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrija (FM).
Finanšu ministrija (FM) ir labi sagatavojusi 2020.gada budžetu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs Jānis Platais.
Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem apgalvoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Diskusijas par veselības aprūpes nākamā gada budžetu vēl tikai sāksies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tās būs sarežģītas. Veselības aprūpē nepieciešami ne tikai 120 miljoni eiro papildus, lai nodrošinātu apsolīto algu kāpumu mediķiem nākamgad, bet lai vispār veselības nozares budžetu nodrošinātu vismaz šā gada līmenī. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata par svarīgu palielināt veselības aprūpes budžetu un galvenais iemesls ir vēlēšanās, lai valsts apmaksātie veselības pakalpojumi būtu pieejamāki.
Nākamā gada budžeta fiskālā telpa būs pat ļoti pozitīva, pirmdien pēc valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas žurnālistiem pauda komitejas vadītājs Atis Zakatistovs (KPV LV), precīzus aprēķinus gan solot tikai nākamnedēļ.
Latvijas Institūts (LI), kas ar četriem darbiniekiem ir mazākā valsts iestāde, nākamā gada budžetā lūdzis piešķirt papildu 69 000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja LI vadītāja Vita Timermane-Moora.
Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā pieņemta kopēja nostāja, ka, gatavojot 2020.gada valsts budžetu, valdību veidojošās partijas savstarpēji sadarbosies un nākamā gada budžets būs kopdarba, nevis savstarpējās sacensības rezultāts, pastāstīja attīstības komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 5,907 miljardi eiro, bet izdevumi - 5,228 miljardi eiro, tādējādi veidojot 679,2 miljonu eiro pārpalikumu, informēja Finanšu ministrijā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās, ka bloka nākamā gada budžetam jābūt 153,1 miljardu eiro lielam, kas ir nedaudz mazāk nekā piedāvājusi Eiropas Komisija (EK).
Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri piektdienas rītā vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, paziņojis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.